Izskan ideja ieviest daļēju slimības lapu, liela daļa iedzīvotāju to atbalsta

:) "Atzīstot pēc krimināllikuma panta savu vainu daļēji, tu savu vainu pēc šā krimināllikuma panta esi atzinis pilnībā". Būs jāstrādā pēc pilnas programmas.

Detalizēts valstu apraksts un īpatnības
​1. Vācija (Dāsnākā darba devēja aizsardzība)
​Pašriska dienas: Nav. Pabalsts tiek maksāts no pirmajam slimības dienai.
​Darba devēja daļa: Darba devējs pirmās 6 nedēļas (līdz 42 kalendārajām dienām) maksā 100% no parastās bruto algas.
​Slimības kase (Krankenkasse): Sākot no 7. nedēļas, slimības pabalstu (Krankengeld) pārņem veselības apdrošināšanas fonds. Tā apjoms ir 70% no bruto algas (bet ne vairāk kā 90% no neto algas). Maksimālais izmaksas ilgums ir līdz 78 nedēļām 3 gadu periodā par vienu un to pašu diagnozi.
​Daļējā slodze: Izmantojot pakāpenisko atgriešanos darbā (Hamburger Modell), darbinieks juridiski joprojām saņem Krankengeld no fonda, un darba devējs par nostrādātajām stundām papildus maksu var neveikt vai veikt tikai starpības segšanai.
​2. Zviedrija (Elastīga pakāpeniskā atgriešanās)
​Pašriska dienas: Saskaņā ar Zviedrijas likumdošanu no pirmās dienas tiek ieturēts atskaitījums (Karensavdrag), kas atbilst 20% no visas nedēļas paredzamās slimības naudas.
​Darba devēja daļa: No 2. līdz 14. dienai darba devējs maksā 80% no algas.
​Valsts apdrošināšanas fonds (Försäkringskassan): Sākot no 15. dienas, pabalstu maksā valsts fonds 80% apmērā (līdz noteiktiem valsts ienākumu griestiem). Daudzi nozaru koplīgumi paredz, ka darba devējs piemaksā klāt vēl 10%.
​Daļējā slodze: Zviedrijas sistēmā ļoti viegli var saņemt 25%, 50% vai 75% slimības pabalstu — fonds proporcionāli sedz nestrādāto daļu, bet darba devējs maksā algu par faktiski nostrādātajām stundām.
​3. Igaunija (Valsts un darba devēja dalītā atbildība)
​Pašriska dienas: Pirmās 3 dienas darbiniekam netiek apmaksātas (ar retiem izņēmumiem, ja darba devējs brīvprātīgi izvēlas tās segt).
​Darba devēja daļa: Darba devējs maksā par dienām no 4. līdz 8. dienai 70% apmērā no vidējās izpeļņas.
​Veselības apdrošināšanas fonds (Tervisekassa): Sākot no 9. dienas, pabalstu maksā valsts fonds 70% apmērā.
​Daļējā slodze: Igaunijā ieviestais modelis ļauj darbiniekam slimības lapas laikā atgriezties darbā uz pusslodzi vai ar atvieglotiem nosacījumiem — valsts fonds turpina piemaksāt starpību, lai darbinieks nezaudētu ienākumus atveseļošanās posmā.

Ātrais salīdzinājums
ValstsBezapmaksa (pašrisks)Darba devēja apmaksātais periodsValsts/Apdrošināšanas fonda apmaksātais periodsApmaksas apjoms (% no algas)
Vācija0 dienas1. – 6. nedēļa (1.–42. diena)7. – 78. nedēļa (slimības kase)100% (darba devējs) / 70% (fondu periods)
Zviedrija1. diena (Karensavdrag)2. – 14. dienaNo 15. dienas (Försäkringskassan)80% (darba devējs un fonds)
Igaunija1. – 3. diena4. – 8. dienaNo 9. dienas (Tervisekassa)70% (gan darba devējs, gan fonds)

Minimālā alga mēnesī (bruto)Piezīmes / Stundas likme
Luksemburga~2 704 €Augstākā minimālā alga ES (~16,01 €/h kvalificētiem/nekvalificētiem darbiniekiem likmes atšķiras).
Vācija~2 161 €Likumā noteiktā minimālā stundas likme ir 13,90 €/h.
Beļģija~2 154 €Oficiālā garantētā minimālā mēnešalga (~13,08 €/h).
Lielbritānija~2 100 £ (~2 450 €)Nacionālā dzīves alga (aged 21+) ir 12,71 £/h (~2 100 £ mēnesī par pilnu slodzi).
Igaunija946 €Minimālā stundas likme ir 5,67 €/h.
Valstis bez oficiālas valsts minimālās algas (Ziemeļvalstis)
Šajās valstīs valdība nenosaka vienotu minimālo algu. Algu sliekšņus katrā nozarē atsevišķi wyder sarunās starp arodbiedrībām un darba devējiem (koplīgumi):
Zviedrija: Oficiālās minimālās algas nav. Koplīgumos minimālā izpeļņa par pilnu slodzi atkarībā no nozares un vecuma parasti ir aptuveni 25 000–28 000 SEK (~2 150–2 400 €) mēnesī.
Somija: Oficiālās minimālās algas nav. Nozaru koplīgumos zemākās stundas likmes nekvalificētam darbam ir aptuveni 11–12 €/h (kas mēnesī veido ap 1 800–2 000 €).
Dānija: Oficiālās minimālās algas nav. Pēc koplīgumu likmēm minimālā samaksa visbiežāk ir ap 130–140 DKK/h (~17,5–19 €/h), kas pilnas slodzes gadījumā ir ap 26 000–28 000 DKK (~3 500–3 750 €) mēnesī.
Norvēģija: Valsts mēroga minimālās algas nav. Tomēr atsevišķās nozarēs (būvniecībā, uzkopšanā, sabiedriskajā ēdināšanā u.c.) koplīgumu likmes ir padarītas par obligātām visiem. Piemēram, būvniecībā minimālā likme ir no ~220 NOK/h (~19 €/h).

Daļējas darba nespējas lapu (jeb pakāpenisku atgriešanos darbā atveseļošanās laikā) izmanto ziemeļvalstīs, Baltijas kaimiņos un vairākās Rietumeiropas valstīs.
Galvenās valstis, kurās šāda prakse ir nostiprināta:
* Ziemeļvalstis (Zviedrija, Somija, Norvēģija, Dānija): Šajās valstīs ir izstrādātas īpašas daļējas darba nespējas sistēmas. Piemēram, Zviedrijā un Somijā darbinieks var strādāt 25%, 50% vai 75% no pilnas slodzes, saņemot atbilstošu daļu algas un daļēju slimības pabalstu.
* Igaunija: Mūsu kaimiņvalstī ir ieviesta sistēma, kas ļauj atgriezties darbā ar atvieglotiem nosacījumiem vai nepilnu darba laiku jau slimības lapas laikā, saglabājot valsts atbalstu.
* Vācija: Sistēma pazīstama kā "Hamburger Modell" (stufenweise Wiedereingliederung). Pacients pakāpeniski palielina darba stundu skaitu, juridiski joprojām atrodoties slimības atvaļinājumā un saņemot slimības pabalstu.
* Apvienotā Karaliste (Lielbritānija): Izmanto tā saukto "Fit Note", kurā ārsts var atzīmēt "may be fit for work" (var būt spējīgs strādāt), norādot nepieciešamos pielāgojumus, piemēram, saīsinātu darba laiku vai mainītus pienākumus.
* Beļģija un Luksemburga: Abās valstīs pastāv oficiāli mehānismi terapeitiskai un pakāpeniskai atgriešanās procesam darbā ar ārsta un darba devēja saskaņojumu.