Uz saturu

Satraukums par krāpniekiem: 64% Latvijas iedzīvotāju saskārušies ar krāpšanas mēģinājumiem

25. augustā 7:48

Pēc kiberuzbrukuma Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD), kura rezultātā noplūduši vairāk nekā miljona iedzīvotāju dati, aktualizējies jautājums par to, kā šī informācija varētu tikt izmantota krāpnieku shēmās.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Jaunākie aptaujas dati liecina, ka krāpšanas mēģinājumi Latvijā ir izplatīti – ar kādu no tiem pēdējo 12 mēnešu laikā saskārušies 64% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 65 gadiem.

Savukārt 30% aptaujāto norādījuši, ka pēdējā gada laikā nav saskārušies ar krāpšanas mēģinājumiem, bet vēl 6% uz šo jautājumu nevarēja atbildēt vai neatcerējās.

Visbiežāk krāpnieki uzdodas par banku vai iestāžu pārstāvjiem
Visizplatītākā krāpšanas metode ir telefona zvans, kurā krāpnieks uzdodas par bankas, policijas, citas valsts iestādes vai uzņēmuma pārstāvi. Ar šādu situāciju saskārušies 31% aptaujāto.

Tikpat daudz – 31% – saņēmuši aizdomīgu īsziņu, e-pastu vai ziņu sociālajos tīklos ar aicinājumu atvērt saiti, ievadīt autorizācijas datus, piemēram, "Smart-ID" kodu, vai veikt maksājumu.

Krāpnieki arvien biežāk izmanto arī solījumus par vieglu un ātru peļņu. 10% iedzīvotāju norādījuši, ka saskārušies ar viltus investīciju piedāvājumu vai solījumiem par lielu peļņu.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Savukārt 8% aptaujāto saņēmuši zvanu vai ziņu no cilvēka, kurš uzdevies par radinieku vai draugu un steidzami lūdzis finansiālu palīdzību.

Krāpnieki meklē upurus arī internetā
Vēl 6% iedzīvotāju saskārušies ar krāpšanas mēģinājumu, iepērkoties internetā – piemēram, sastapuši aizdomīgu pārdevēju, pircēju, internetveikalu vai neticamu piedāvājumu.

Savukārt 2% aptaujāto norādījuši, ka internetā nodibinājuši draudzīgas vai romantiskas attiecības, kuru laikā otrs cilvēks viņiem lūdzis naudu.

Vēl 7% iedzīvotāju norādījuši, ka saskārušies ar kādu citu krāpšanas mēģinājumu.

Aptaujas rezultāti liecina – krāpnieku izmantotās metodes ir ļoti dažādas, taču visbiežāk tās balstās uz vienu principu: radīt uzticību vai steidzamības sajūtu un panākt, lai cilvēks pats atklāj savus datus vai pārskaita naudu.

Ņemot vērā neseno CSDD datu noplūdi, iedzīvotājiem īpaši svarīgi saglabāt piesardzību pret negaidītiem zvaniem, īsziņām un e-pastiem, kuros tiek prasīta personas informācija, piekļuve internetbankai vai naudas pārskaitījums.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm