Jāzvana CSDD Uldim, "Kārums" tagad igauņiem, sūtām šmigu agresoriem? Podkāsts "Zviedru galds"
Klāt jaunākā portāla "tv3.lv" nedēļas notikumu podkāsta "Zviedru galds" epizode. Šajā reizē sarunas fokusā CSDD kiberuzbrukuma skandāls, "airBaltic" finanšu likstas, leģendārā biezpiena sieriņa "Kārums" nonākšana igauņu rokās, saraksts ar uzņēmumiem, kas joprojām tirgojas Krievijā un Baltkrievijā, kā arī NATO aviācijas aktivitāte un skaudrā statistika par drošības jostu nelietošanu.
Šoreiz studijā moderators Ivo Jurkāns, portāla "tv3.lv" galvenais redaktors Ģirts Krastiņš, raidījums "Bez Tabu" žurnālists Roberts Blass un TV3 ārzemju ziņu žurnāliste Līna Lontone.
Kā ierasts, trīs tematus "Zviedru galdā" servē vadītājs, vēl pa vienam – katrs no dalībniekiem.
Turpinoties skarbas kritikas vilnim par apjomīgo kiberuzbrukumu CSDD trešdien no amata atkāpusies visa šīs iestādes vadība. Kā jau ziņots, hakeri nozaguši milzīgu daudzumu datu par Latvijas iedzīvotājiem. Pat atkāpjoties CSDD valde gan savu vainu notikušajā aizvien līdz galam neatzīst.
Ja jūs nobalsojat "pret", stāsts automātiski izbeidzas – ar šādu vēstījumu šonedēļ Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) Saeimai piedāvāja lemt par palīdzību finanšu krīzē nonākušajai nacionālajai aviokompānijai "airBaltic". Koalīcijā vienprātības nebija, bet, pateicoties balsīm no opozīcijas, konkrētais lēmums ceturtdien pieņemts.
Latvijas piena pārstrādes uzņēmuma "Rīgas piena kombināts", kura viens no zīmoliem ir "Kārums", iespējamā nonākšana Igaunijas uzņēmēju rokās izraisījusi plašu rezonansi kaimiņvalstī un arī mūsmājās.
Pēc Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas paredz sabiedrībai un uzņēmējiem publiski pieejamu informāciju par Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem, kuri turpina tirdzniecību ar Krieviju un Baltkrieviju, Centrālā statistikas pārvalde (CSP) ceturtdien, 20. augustā, publicējusi pirmo sarakstu par 2026. gada jūliju, kurā redzams arī vairāki labi zināmi Latvijas uzņēmumi.
Arvien biežākie dronu un militāro lidaparātu radītie incidenti pie NATO austrumu robežas liek aliansei aktīvāk pārbaudīt, cik ātri sabiedrotie spēj kopīgi reaģēt uz apdraudējumu. Plašā militārās aviācijas aktivitāte virs Baltijas reģiona piesaistījusi atvērto avotu pētnieku uzmanību, ko NATO skaidro ar sabiedroto mācībām un aizsardzības gatavības stiprināšanu.
Šogad gandrīz katrs trešais ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušais nebija piesprādzējies. Drošības jostu nelietošana joprojām ir viens no biežākajiem pārkāpumiem uz ceļiem, tāpēc satiksmes drošības eksperti ceļ trauksmi un atgādina – pat nelielā ātrumā josta var izšķirt, cik smagas būs negadījuma sekas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
