Atkāpšanās lavīna un vai "visi citi ir muļķi"? Kopsavilkums: kas īsti notika ar CSDD
Turpinoties skarbas kritikas vilnim par apjomīgo kiberuzbrukumu CSDD trešdien no amata atkāpusies visa šīs iestādes vadība. Kā jau ziņots, hakeri nozaguši milzīgu daudzumu datu par Latvijas iedzīvotājiem. Pat atkāpjoties CSDD valde gan savu vainu notikušajā aizvien līdz galam neatzīst. Par kiberdrošību uzņēmumā esot bijis jārūpējas citam valstij daļēji piederošam uzņēmumam – "Tet". Taču arī "Tet" nesteidz šādu atbildību uzņemties… Vienlaikus šī incidenta dēļ arvien jauni jautājumi – gan par vēlēšanu drošību, gan par mūsu kiberdrošības spējām kopumā.
Lai gan CSDD datu noplūdi eksperti jau nodēvējuši par lielāko kiberuzbrukumu, kāds Latvijā līdz šim piedzīvots, līdz pat trešdienas rītam no amata nebija atkāpusies neviena amatpersona, lai gan jau otrdien uz to bija aicinājis gan Valsts prezidents, gan premjers.
Tomēr pēc plkst. 9.00 trešdienas rītā sākās atkāpšanās lavīna – vispirms par to paziņoja CSDD padome, bet dažas stundas vēlāk arī visa valde. Tas notika neilgi pēc tam, kad CSDD valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks bija sacījis, ka atkāpsies vien pēc incidenta izvērtēšanas. Domas viņš mainīja pēc tikšanās ar satiksmes ministru.
Vaicāts, vai lēmums pieņemts spiediena rezultātā, Aksenoks atzīst: "Jā, protams! Visloģiskāk būtu tomēr visu izvērtēt, visu izskatīt. Es būtu atkāpies arī tad, ja tur nebūtu nekādi mūsu konstatēti pārkāpumi, bet es būtu palīdzējis visā šajā izmeklēšanā un, iespējams, arī tālākā drošības nodrošināšanā. Un atkāpies es būtu tik un tā, kā es teicu. Bet spiediens bija tāds, ka pat to nepieļauj."
Nu jau no amata atkāpušais CSDD valdes priekšsēdētājs arī norāda, ka CSDD ar valstij daļēji piederošo telekomunikāciju un tehnoloģiju uzņēmumu "Tet" bija noslēdzis daudzmiljonu līgumu, kura ietvaros "Tet" bija jānodrošina infrastruktūras apkalpošana un nepārtraukta uzraudzība, ugunsmūris un incidentu monitorings.
"Mums ir rakstisks līgums, kurā visi šie pienākumi "Tet" ir noteikti. Un viens no šiem pienākumiem ir tieši veikt monitoringu 24/7. Tātad, cauru diennakti, arī brīvdienās. Un tieši šis uzbrukums notika brīvdienās, kad diemžēl viņi nebija monitorējuši vai nebija pamanījuši. Un arī tajā nākamajā pirmdienā, mūsu darbinieki pamanīja, ka kaut kādas dīvainas lietas notiek reģistrā," norāda Aksenoks.
Viņš apgalvo, ka tikai pēc tam, kad CSDD par uzbrukumu paziņoja, par to uzzinājis arī "Tet". Komunikācijas uzņēmumā notikušo komentē izvairīgi, norādot, ka "Tet" ir atbildīgs tikai par to, kas minēts līgumā, bet kas tieši minēts līgumā atklāts netiek.
"Protams, mēs pilnā apmērā atbildam par tiem pakalpojumiem, kurus mums līguma ietvaros ir jānodrošina. Šobrīd būtu pāragri teikt – kaut kas bija vai nebija jāpamana. Ir jānoskaidro, kāpēc sistēmas nenostrādāja vai kāds bija tieši šis uzbrukuma veids. Un darām ne tikai to, mēs esam veikuši papildu sistēmas uzlabojumus, uzlikuši citus aizsardzības sliekšņus un esam veikuši citas darbības, lai šo sistēmu aizsardzību uzlabotu," klāsta "Tet" valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks.
"Tet" politiskais pārraugs, ekonomikas ministrs Viktors Valainis publiski paziņojis, ka ielaušanās CSDD nemaz neesot notikusi caur "Tet" sargātajiem tīkliem. Valainis norādīja, ka līgumā starp "Tet" un CSDD ir konkrēti noteikti veicamie uzdevumi. Viņaprāt, CSDD, pasūtot pakalpojumu, bija jānosaka tāds tā apjoms, lai sistēmas tiktu aizsargātas atbilstošā līmenī, kas pirmšķietami neesot izdarīts pietiekamā apjomā.
Hakeru uzbrukums CSDD trešdien bija arī galvenais temats, kuru Rīgas pilī apsprieda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ar premjeru Andri Kulbergu (AS). Rinkēvičs pēc tikšanās sacīja, ka apstākļu pārbaudē par kiberuzbrukumu CSDD informācijas sistēmai noskaidros arī to, kāda bijusi "Tet" atbildība, taču primārā atbildība par notikušo Valsts prezidenta ieskatā ir jāuzņemas Ceļu satiksmes drošības direkcijai. Tādēļ Edgars Rinkēvičs arī nosūtījis vēstuli ģenerālprokuroram, lūdzot pārbaudīt direkcijas amatpersonu rīcību datu drošības nodrošināšanā.
"Pamatelements jebkuras iestādes, jebkuras valsts kapitālsabiedrības darbībā, vienalga, vai tu nodod vai nenodod ārpakalpojumā to vai citu funkciju, par pamata lietām atbild pati iestāde un valde. Visus izvērtēs, bet katrā gadījumā man nav pieņemama arī Aksenoka nostāja, ka mums viss bija kārtībā un visi citi ir muļķi," uzsver Rinkēvičs.
Savukārt premjers uzsvēra, ka šis ir jau otrais nopietnais kiberincidents neilgā laikā, atgādinot, ka jūnijā dati tika nozagti arī no "Latvijas valsts mežiem". Viņaprāt, tas liecina par nopietnām problēmām ar kiberdrošību valstī.
"Abiem bija visi resursi, abiem bija finanses, abiem bija IKT speciālisti un visi priekšnosacījumi, lai būtu augstākā līmeņa gatavība mūsu IT sistēmām. Bet nē! Un te, CSDD gadījumā, mēs redzam, ka tā ir tipiska arogance un nolaidība. Un tieši arogance un nolaidība ir tā, kas nospēlēja vislielāko lomu, nevis resursu jautājums," pauž Kulbergs.
Jāpiemin, ka gan uzņēmums "Tet", kurš ir saistīts ar kiberuzbrukumu pret CSDD, gan uzņēmums Latvijas valsts meži, kurš datu zādzību piedzīvoja jūnijā, kopā ar telekomunikāciju uzņēmumu LMT ir deleģēti izstrādāt gaidāmo Saeimas vēlēšanu sistēmu. Prezidents trešdien sacīja, ka šim jautājumam aktīvi sekojot līdzi valsts drošības iestādes un atbildīgās ministrijas, tādēļ šobrīd nav pamata apgalvot, ka ar to būtu kādas problēmas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
