Vecmāšu pārziņā ir arī sieviešu reproduktīvā veselība, bet Latvijā iedzīvotāji to nezina
Vairāk nekā trešdaļa Latvijas iedzīvotāju nezina, ka vecmātes kompetencē ietilpst konsultēšana par sievietes reproduktīvo veselību visos dzīves posmos, ne tikai grūtniecības un pēcdzemdību periodā, noskaidrots sociālā uzņēmuma "Femina-S" un pētījumu aģentūras "Norstat" veiktajā aptaujā.
Kā norāda sertificēta vecmāte, "Femina-S" vadītāja Karīna Karalkina, par vecmātes profesiju sabiedrībā ir daudz stereotipu, taču mūsdienās vecmāšu loma sieviešu veselības aprūpē paplašinās.
Aptauju veica "Femina-S" 2025. gada decembrī, sadarbojoties ar pētījumu aģentūru "Norstat". Tajā piedalījās 1000 respondentu vecumā no 18-74 gadiem visā Latvijā.
Aptauja atklāj, ka vien 17 % respondentu zina, ka vecmāte var konsultēt par sievietes veselību visos tās dzīves posmos, savukārt 20 % iedzīvotāju ir par to dzirdējuši, taču nezina sīkāk.
23 % aptaujāto norāda, ka izplatītākais stereotips par vecmātēm ir priekšstats, ka viņu darbs aprobežojas vien ar dzemdību pieņemšanu, bet 14% – ka vecmāte rūpējas vienīgi par grūtnieces un jaundzimušā veselību. 29 % respondentu par šo jautājumu nav iepriekš domājuši.
"Pēdējos gados vecmātes loma pasaulē ievērojami paplašinās – vecmāte arvien vairāk iesaistās sieviešu reproduktīvās veselības aprūpē no pusaudžu vecuma līdz pat menopauzei. Šāda prakse jau labu laiku ir izplatīta daudzās Eiropas valstīs un citviet pasaulē, taču Latvijā vecmāti joprojām nereti uztver vienīgi kā "bērnu ķērāju" un asociē galvenokārt ar grūtnieces un jaundzimušā aprūpi."
Kā norāda Karalkina, vecmātes profesijas standarts paredz arī rūpes par sieviešu veselības profilaksi – pie vecmātes var vērsties, piemēram, lai veiktu vispārēju veselības analīzi, pārrunātu kontracepcijas izvēli vai saņemtu dzīvesveida ieteikumus veselības uzlabošanai. Turklāt, ievērojot holistiskas veselības aprūpes principus, vecmāte gādā arī par sievietes emocionālo labbūtību, nereti kļūstot par sievietes pirmo atbalsta personu un padomdevēju.
Aptaujas rezultāti liecina, ka Latvijas iedzīvotāji par izplatītiem uzskata arī stereotipus par vecmātes ārstniecisko kompetenci – gandrīz trešdaļa jeb 27 % respondentu norāda uz stereotipiem, ka vecmāte ir tikai "palīgs" ārstam, bet ne patstāvīgs tiešās pieejamības veselības aprūpes speciālists, ka vecmātei nav medicīniskās izglītības vai ka vecmātei nav tiesību izrakstīt medikamentus.
"Lai gan Latvijā vecmātes joprojām visbiežāk vai nu pieņem dzemdības, vai asistē ginekologam, patiesībā vecmāte ir patstāvīgs veselības aprūpes speciālists ar augstāko medicīnisko izglītību un tiesībām izrakstīt medikamentus. Taču būtiski uzsvērt, ka vecmātes pienākums ir darboties savas kompetences robežās, pamanīt pataloģiskas izmaiņas un, tiklīdz tas ir nepieciešams, novirzīt sievieti pie ginekologa. Nereti pacientes neizprot atšķirību starp veselības aprūpes speciālistiem, tāpēc vecmātēm ir svarīgi pašām vairāk skaidrot savas profesijas kompetences."
Karalkina piebilst, ka viens no vecmātes darba pienākumiem ir ne tikai konsultēt pacientes kabinetā, bet arī veikt izglītojošo darbu, veicinot sieviešu veselības pratību jau no pusaudžu vecuma.
Veselības izglītībai ir izšķiroša nozīme, uzsver vecmāte. Tā ir svarīga, lai sieviete spētu laikus parūpēties par sevi un savu veselību. "To apliecina arī manis 2025. gadā veiktais pētījums, kurā, anketējot 416 sievietes, tika noskaidrots – 48 % sieviešu, kuras pamatskolā veselības mācību apguvušas kā atsevišķu priekšmetu, regulāri veic veselības pārbaudes, savukārt no tām, kuras šo priekšmetu nav apguvušas, – tikai 36 %. Atšķirība ir statistiski nozīmīga, un izjūtam to arī savā vecmāšu praksē – daļa sieviešu pie mums vēršas, kad problēma jau ir kļuvusi nopietna un prasa gan ārsta iesaisti, gan lielākus resursus ārstēšanai," tā norāda vecmāte.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
