Kāpēc pieaugušajiem kļūst arvien grūtāk iegūt draugus? Pētnieki skaidro "vientulības epidēmiju"
Kādu dienu 2008. gadā, kad viņai bija nedaudz pāri 20 gadiem, Džeimija Kremsa nejauši atrada saraksti "Gchat" starp vienu no viņas tuvākajām draudzenēm un viņas istabas biedreni. Sarakste bija viņas pašas datorā, kuru dzīvokļa biedrene bija aizņēmusies, un izrādījās, ka abas bija apspriedušas tieši viņu. Tas nebija patīkami.
"Es biju vienkārši satriekta," atceras Kremsa. "Un kopš tā brīža vēlējos to visu saprast."
Kas varētu likt diviem draugiem izturēties tik sāpīgi pret trešo? Šī pieredze pamudināja Kremsu pievērsties karjerai, pētot draudzību pieaugušo vidū – jomu, kas, viņasprāt, ir nepelnīti atstāta novārtā gan uzmanības, gan finansējuma ziņā, jo priekšroka tiek dota romantiskām attiecībām vai, gluži pretēji, dinamikai, kas izraisa stereotipus un diskrimināciju.
"Saprotams," teica Kremsa par pēdējo, "jo tā ir briesmīga parādība, kas skar ļoti daudzus cilvēkus." Taču viņa piebilda: "Es teiktu, ka draudzība ietekmē vēl vairāk cilvēku."
Kremsa citēja pētnieces Dr. Džulianas Holtas-Lunstadas analīzi, kurā tika konstatēts, ka sociālo saišu trūkums ietekmē veselību tāpat kā smēķēšana līdz pat 15 cigaretēm dienā.
Turklāt mums arvien sliktāk padodas draudzēšanās, viņa norāda, atsaucoties uz "Google" meklēšanas tendencēm: vaicājums "kā iegūt draugus" pagājušajā pavasarī sasniedza visu laiku augstāko līmeni un ievērojami pārspēj meklējumus par to, kā atrast randiņu partneri vai iemīlēties. Vientulības epidēmija – sajūta, ko piedzīvo vairāk nekā puse ASV pieaugušo, – 2023. gadā lika ASV galvenajam ārstam (Surgeon General) nākt klajā ar īpašu paziņojumu un ieteikumiem šajā jautājumā.
Taču Kremsas un citu pētnieku darbi liecina, ka situāciju ir iespējams mainīt.
"Lai gan draudzība šķiet kā brīnums, tā tomēr ietver prasmes, kuras iespējams apgūt," saka Kremsa, kura šobrīd vada UCLA Draudzības pētniecības centru ("UCLA Center for Friendship Research").
"Ja mēs spētu to iemācīt, manuprāt, mēs atrisinātu šo vientulības epidēmiju, kas ir veselības problēma, sabiedrības veselības problēma un pilsoniska problēma. Tā ir ekonomiska problēma, un visi jūtas nelaimīgi."
Draudzības veidošanas recepte
Ir divas galvenās "sastāvdaļas draudzības veidošanai", sacīja Kremsa, atsaucoties uz pētījumiem, ko veikuši, piemēram, Arizonas Štata universitātes doktors Daniels Hruška: "bieža mijiedarbība un savstarpēja pievilcība."
Atkārtoti atrasties vienā un tajā pašā vietā kopā ar tiem pašiem cilvēkiem — pat ja tas ir kaut kas tik vienkāršs kā katru nedēļu vienā un tajā pašā laikā rakstīt dienasgrāmatu kādā kafejnīcā, jau ir pietiekams sākums. Un tieši šī ir tā vienādojuma daļa, kuru mums ir vieglāk kontrolēt, norādīja Krems.
"Ja jums izdotos bieži sazināties, varbūt atradīsies kāds, ar ko jums būs savstarpēja simpātija. Lai izveidotu draudzību, ir vajadzīgas abas šīs lietas."
Viens no veidiem, kā maksimāli palielināt savas izredzes abos šajos aspektos, ir identificēt to, ko Dārtmutas pētniece Dr. Dženisa Makabe sauc par "draudzības tirgiem" – būtībā "vietām, kur daudzi cilvēki ir atvērti draudzības veidošanai," viņa pastāstīja CNN.
Apsverot draudzības tirgū, ir īpaši noderīgi padomāt par savas identitātes aspektiem, tostarp par tiem, ko varbūt negaidāt, teica Makabe, socioloģijas profesore, kas pēta, kā un kāpēc cilvēki veido savstarpējās saiknes.
"Tātad, ja ir kāda jauna identitāte, ko vēlaties izpētīt, meklējiet vietas, kur cilvēki regulāri tiekas un kur ir iespēja iepazīt vienam otru," teica Makabe, īpaši norādot uz tādām vietām, kur ir ieplānoti laiki saskarsmei, piemēram, skriešanas klubs, kur var parunāt skrienot, vai improvizācijas vai mākslas nodarbības.
Viņa piebilda, ka ekspatriantu kopienas ir piemērs "lieliskām draudzības vietām". Bieži vien cilvēki, kas dzīvo citā valstī, cer iegūt draugus vietējo iedzīvotāju vidū, taču viņi var atrast arī ciešas saites ar citiem, kam ir tāda paša "ārzemnieka" pieredze, pat ja viņu izcelsmes valstis ir atšķirīgas.
"Man šķiet, ka šeit galvenā atziņa ir pamanīt, kad esi ieguvis jaunu identitāti, pat ja tas nebija plānots, un meklēt citus, kam ir šī pati identitāte, jo arī viņi var būt atvērti saskarsmei, balstoties uz šo identitāti, kurā atrodas arī viņi paši."
Lūdziet palīdzību
Pētījumi liecina, ka, pārvēršot paziņas par draugiem, lūgums pēc pakalpojuma patiesībā var padziļināt attiecības. Mēs retāk lūdzam palīdzību, jo "mūsu tālruņos ir dažādas lietotnes, kas veic to pašu darbu, ko agrāk darīja draugi," sacīja Kremsa.
"Tās aizvedīs jūs uz lidostu. Tās piegādās pārtiku, kad būsiet slims. Tās, visticamāk, pieskatīs bērnus, uzstādīs televizoru vai palīdzēs pārnest dīvānu."
Taču izrādās, ka lūgums pēc pakalpojuma, ja otrs cilvēks palīdz, liek viņam pret jums izjust lielāku simpātiju, norādīja Kremsa.
"Mēs nevēlamies justies kā apgrūtinājums," viņa atzina. Taču veids, kā no tā izvairīties, ir "iejusties otra cilvēka ādā. Ja es varu izdarīt pakalpojumu kādam no saviem draugiem, es jūtos kā dievs. Es jūtos tik labi. Šī pacilātības sajūta saglabājas visu dienu. Iedomājieties, ja jūs varētu kādam dāvāt šādu sajūtu."
Līdzīgi arī atklātība un neliela ievainojamības izrādīšana sarunā veicina uzticēšanos, sacīja doktore Elisone Nāgela, Virdžīnijas Universitātes docente un projekta "Connection Project" vadītāja; šī projekta mērķis ir cīnīties ar vientulību un sociālo izolētību pusaudžu un jaunu pieaugušo vidū.
"Ir veikti daudzi pētījumi, kas apliecina – atklātība rosina atklātību," Nāgela sacīja CNN.
"Cilvēki, kuri ir nedaudz atklātāki, citiem vairāk patīk un tiek uzskatīti par uzticamākiem."
Lai saprastu, vai jūs patiešām atklājaties vai vienkārši uzturat sarunu, Nāgela iesaka padomāt, vai jūs to pašu stāstītu svešiniekam autobusā.
"Ja nē, tad, iespējams, jūs jau atklājat nedaudz vairāk par savu ievainojamību," viņa teica.
Protams, Nāgela piebilda, ka svarīgas ir arī robežas: "Var būt patiess un atklāts, neprasot vairāk, nekā attiecības konkrētajā brīdī spēj sniegt."
"Pakāpeniska un mierīga virzīšanās uz priekšu šķiet visai droša pieeja."
Negaidiet ideālo brīdi
Tas attiecas uz draudzības uzturēšanu. Negaidiet ideālu brīdi, piemēram, divas brīvas stundas, lai piezvanītu draugam un aprunātos, sacīja Kremsa: "Vienkārši piezvaniet."
"Tās piecas minūtes patiesas saskarsmes ir daudz vērtīgākas par to zvanu, ko jūs visu laiku tikai plānojat veikt," augustā UCLA rīkotajā TEDx pasākumā teica Kremsa.
Un noteikti izmantojiet iespējas uzturēt kontaktus, kad tā rodas.
"Iedomājieties, ka vēlaties pagatavot īpašu ēdienu, ko bērnībā jums gatavoja tante," sacīja Nāgels. "Vai jūs piezvanīsiet tantei, lai uzzinātu recepti un varbūt brīdi parunātos? Vai arī meklēsiet to "Google" un mēģināsiet pagatavot pēc tur atrastās informācijas?"
"Šādas nelielas izmaiņas" – izvēle meklēt informāciju "Google" tā vietā, lai piezvanītu, "var liegt iespēju stiprināt tā dēvētās vājās saites; lai gan šāda saziņa var šķist ikdienišķa, tā ir svarīga."
Turklāt ieguvumi no saskarsmes ir daudzkārtīgi.
"Tas ir saistīts ar labāku spēju tikt galā ar stresu un stiprāku imunitāti, tādēļ cilvēks retāk slimo," norādīja Kremsa. Viņa atsaucās uz pētījumiem, kas liecina, ka draudzība un sociālie kontakti gados vecākiem cilvēkiem samazina demences risku par trešdaļu, bet insulta risku — par pusi.
"Ja draudzība būtu zāles," sacīja Kremsa, "tās būtu visbiežāk izrakstītais medikaments vēsturē."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
