25 gadi diktatora politikā: Putina ēras hronoloģija

Viņa pēdējais prezidenta pilnvaru termiņš beigsies 2030. gadā, taču konstitucionāli viņš būtu tiesīgs kandidēt nākamajam pilnvaru termiņam. "Associated Press" apkopoja zīmīgus datumus 25 gadu laikā, kopš Putins ir pie varas.

1999. gada 31. decembris – pārsteidzošā uzrunā tautai Krievijas prezidents Boriss Jeļcins paziņo par atkāpšanos no amata un par prezidenta pienākumu izpildītāju ieceļ Vladimiru Putinu. Tobrīd Putins bija premjerministrs, arī šajā amatā viņu pirms dažiem mēnešiem iecēla Jeļcins.

2000. gada 7. maijs – pēc uzvaras vēlēšanās ar aptuveni 53% balsu Putins tiek inaugurēts prezidenta amatā uz savu pirmo četru gadu termiņu.

2000. gada 11. maijs – nodokļu policija veic reidu neatkarīgās televīzijas "NTV" birojā, kas pazīstama ar Kremļa kritiku sižetos un pārraidēs. Tas ir pirmais solis pret neatkarīgajiem medijiem Krievijā, kas turpmāk būs raksturīgi Putina ērai.

2000. gada 12. augusts – Barenca jūrā nogrimst zemūdene "Kursk" ar 118 cilvēkiem uz klāja, izraisot pirmo plašo Putina kritiku, jo viņš turpināja atvaļinājumu un pieņēma Rietumu palīdzības piedāvājumu tikai pēc piecām dienām.

2002. gada 23. oktobris – Čečenijas reģiona kaujinieki Maskavas teātrī sagrābj aptuveni 850 ķīlniekus. Lai izbeigtu ķīlnieku krīzi, Krievijas specdienesti teātra telpās iepludināja speciālu gāzi, nogalinot vismaz 130 ķīlniekus un kaujiniekus. Putins veikto operāciju aizstāvēja, norādot, ka ir izglābtas simtiem dzīvības.

2003. gada 25. oktobris – Naftas magnāts Mihails Hodorkovskis, kurš ir bagātākais cilvēks Krievijā un tiek uzskatīts par iespējamo Putina konkurentu, tiek arestēts un vēlāk notiesāts uz 10 gadiem cietumā par nodokļu nemaksāšanu un krāpšanu. Viņa naftas uzņēmums tiek sadalīts, lielāko daļu iegūstot valsts naftas uzņēmumam "Rosneft". Vēlāk viņš kļūst par opozīcijas līderi trimdā.

2004. gada 14. marts – Putins otro reizi tiek ievēlēts Krievijas prezidenta amatā

2004. gada 1. septembris – Islāma kaujinieki sagrābj skolu Beslanas pilsētā, un vairāk nekā 300 cilvēku iet bojā haotiskās eksplozijās un apšaudēs, kas izbeidz aplenkumu pēc divām dienām. Putins vaino reģionālos vadītājus un paziņo, ka gubernatori turpmāk tiks iecelti, nevis ievēlēti.

2005. gada 25. aprīlis – Putins brīdina starptautiskos novērotājus, aprakstot Padomju Savienības sabrukumu kā "lielāko ģeopolitisko katastrofu gadsimtā."

2006. gada 7. oktobris – daudzdzīvokļu mājas liftā Maskavā tiek nošauta pētnieciskā žurnāliste Anna Poļitkovska, kas ieguvusi starptautisku atzinību par cilvēktiesību pārkāpumu atspoguļošanu Čečenijā.  2014. gadā Maskavas tiesa notiesā slepkavu un vēl trīs čečenus, kas piedalījās noziegumā, kā arī bijušo Maskavas policistu, kurš bija viņu līdzdalībnieks.

2007. gada 10. februāris – uzstājoties konferencē Minhenē, Putins radikāli atsakās no iepriekšējiem mēģinājumiem veidot ciešākas attiecības ar ASV.

2008. gada 8. maijs – Konstitūcija liedz Putinam kandidēt uz trešo termiņu pēc kārtas, taču jaunievēlētais prezidents Dmitrijs Medvedevs ieceļ viņu par premjerministru. Putins faktiski paliek Krievijas politiskais līderis.

2008. gada 8. līdz 12. augusts – notiek karš starp Krieviju un Gruziju. Krievija piecu dienu karā nogalina vairāk nekā 160 gruzīnu karavīru un civiliedzīvotāju. Gruzija zaudē kontroli pār divām separātiskām provincēm — Dienvidosetiju un Abhāziju, kuras Krievija tagad atzīst par neatkarīgām valstīm, un kur uztur militāro klātbūtni.

2012. gada 4. marts – Putins atgriežas prezidenta krēslā. Tagad, saskaņā ar konstitūciju, prezidenta pilnvaru termiņš ir pagarināt līdz sešiem gadiem. Desmitiem tūkstošu cilvēku pirms vēlēšanām un viņa inaugurācijas priekšvakarā iziet protestos, tas noved pie likumiem, kas pastiprina sodus par neatļautiem politiskiem protestiem Krievijā.

2013. gada 6. jūlijs – Putins valsts televīzijā paziņo par šķiršanos no savas sievas Ludmilas.

2014. gada 7. februāris – Putins atklāj Ziemas olimpiskās spēles Sočos. Šis bija prestižs projekts, kura īstenošanu Krievijā palīdzēja nodrošināt Putins. Tomēr šo panākumu vēlāk aizēnoja starptautisko amatpersonu atklātais valsts sponsorētais plāns, kurā sportistiem tika piegādāti dopinga līdzekļi, skandāls līdz šai dienai grauj valsts reputāciju.

2014. gada 18. marts – Maskava anektē Krimu, nosūtot tur karavīrus bez identifikācijas zīmēm. Pussalā īsā laikā tiek sarīkots referendums, kas to atdala no Ukrainas. Putins gadu vēlāk atzīst, ka aneksiju plānojis vairākas nedēļas iepriekš.

2014. gada aprīlis – Austrumukrainā sākas cīņas starp Ukrainas spēkiem un Krievijas atbalstītiem separātistiem.

2015. gada 27. februāris – Boriss Ņemcovs, viens no Krievijas politiskās opozīcijas līderiem, tiek nošauts uz tilta pie Kremļa. Ņemcovs strādāja pie ziņojuma par Krievijas karavīriem Austrumukrainā.

2015. gada 30. septembris – Krievija sāk gaisa triecienus Sīrijā. Putins to skaidro, kā nepieciešamību iznīcināt teroristu grupējumus. Šī rīcība palīdz Sīrijas prezidentam Bašaram al-Asadam, ilggadējam sabiedrotajam, saglabāt varu.

2018. gada 15. maijs – Putins atklāj 18 kilometrus garo tiltu starp Krieviju un Krimu, nostiprinot Maskavas aneksiju. Tilts vēlāk kļūst par uzbrukumu mērķi karā ar Ukrainu.

2018. gada 16. jūlijs – Putins un ASV prezidents Donalds Tramps tiekas samitā Helsinkos. Tramps noliedz apsūdzības par Krievijas iejaukšanos 2016. gada ASV prezidents vēlēšanās.

2020. gada 1. jūlijs – referendumā tiek apstiprinātas Putina ierosinātās konstitūcijas izmaiņas, kas ļauj viņam kandidēt vēl uz diviem termiņiem, sākot no 2024. gada.

2020. gada 20. augusts – Opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs smagi saslimst, organizējot politisko opozīciju Sibīrijā. Vēlāk viņš tiek nogādāts Vācijā, kur tiek diagnosticēta saindēšanās ar  nervus paralizējošo vielu "Novičok". Navaļnijs vainoja Kremli, kas to noliedz.

2020. gada 22. decembris – Putins paraksta likumu, kas piešķir bijušajiem prezidentiem mūža imunitāti.

2021. gada 17. janvāris – Navaļnijs tiek arestēts Maskavas lidostā pēc atgriešanās no Vācijas. Vēlāk viņu apsūdz vairākās lietās un piespriež 19 gadus ilgu cietumsodu.

2021. gada jūlijs – Putins publicē rakstu, kurā deklarē Krievijas un Ukrainas "vēsturisko vienotību," sagatavojot ideoloģisko pamatu Maskavas iebrukumam.

2022. gada 24. februāris – Krievija sāk pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Putins to raksturo kā "īpašu militāro operāciju," kas nepieciešama Krievijas drošībai.

2022. gada 4. marts – Putins paraksta likumu, kas paredz līdz 15 gadiem cietumā par nepatiesas vai apmelojošas informācijas izplatīšanu par armiju.

2023. gada 23. jūlijs – Algotņu grupējuma "Vagner" līderis Jevgeņijs Prigožins paziņoja, ka gatavojas ar varu gāzt Krievijas militāro vadību, kuru viņš apsūdz korupcijā un atbalsta nesniegšanā Ukrainā karojošajiem vagneriešiem. Sacelšanās nākamajā dienā tiek apslāpēta, bet tā iedragā Putina varas tēlu. Prigožins tiek nogalināts noslēpumainā lidmašīnas katastrofā divus mēnešus pēc dumpja.

2023. gada 13. septembris – Putins tiekas ar Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu Vostočnija kosmodromā Krievijā, uzsverot abu valstu kopīgās intereses. 2024. gada jūnijā līderi paraksta partnerības līgumu Phenjanā, apņemoties savstarpēju palīdzību uzbrukuma gadījumā.

2023. gada 30. septembris – Starptautiskā Krimināltiesa izdod apsūdzību Putinam kara noziegumos, apsūdzot par bērnu nelikumīgu deportāciju no Ukrainas uz Krieviju.

2024. gada 16. februāris – Arktikas cietumā neskaidros apstākļos nomirst Navaļnijs. "Nav šaubu, ka Navaļnija nāve bija Putina un viņa līdzgaitnieku darbības sekas," sacīja ASV prezidents Džo Baidens.

2024. gada 17. marts – diktators Putins atkal uzvar prezidenta "vēlēšanās". Kremļa kontrolētas aptaujas ziņo, ka Putins ieguvis 87% balsu.

2024. gada 25. jūlijs – Putins Kremlī tiekas ar Sīrijas prezidentu Bašaru al Asadu.

2024. gada 5. novembris – Donalds Tramps uzvar ASV prezidenta vēlēšanās. Tramps iepriekš apgalvoja, ka varētu atrisināt konfliktu Ukrainā 24 stundu laikā, taču norāda, ka gaidīs konkrētus politiskus soļus.

2024. gada 9. decembris – Kremlis paziņo, ka Krievija piešķīrusi politisko patvērumu Sīrijas līderim Bašaram al Asadam. Asads aizbēga pēc tam, kad sacelšanās grupas pārņem Sīriju. Krievijas militārpersonas evakuē Asadu no bāzes rietumu Sīrijā pēc uzbrukuma.