32 gadi pēc postošās traģēdijas Černobiļā: lapsa Semjons, "zelta koridors" un "spoku pilsēta"
Ceturtdien, 26. aprīlī, aprit 32 gadi, kopš Černobiļā notika pasaulē lielākā atomelektrostacijas (AES) avārija.
Pirms gada Černobiļā viesojās un ar iemūžinātajiem kadriem dalījās "LNT Ziņu" moderators Andris Auzāns.
Ēkā, kur 1986. gada 26. aprīlī notika visu laiku nopietnākā kodolkatastrofa, šobrīd joprojām strādā vairāk nekā 2000 cilvēku.
Pēc jaunā drošības kupola uzstādīšanas radiācijas līmenis Černobiļas AES eksplodējušā 4. reaktora apkārtnē esot samazinājies 4-5 reizes.
Vairums atomstacijas darbinieku dzīvo Slavutičas pilsētā, kas speciāli tika uzbūvēta avārijas seku likvidācijai. Speciāls vilciens darbiniekus no Slavutičas nogādā tieši atomstacijas telpās. Brauciens ilgst 45 minūtes. Tā laikā tranzītā neapstājoties tiek šķērsota arī Baltkrievijas teritorija.
Avārija notika testa laikā, sakrītot vairākiem faktoriem, tostarp nepilnībām reaktora konstrukcijā un cilvēku pieļautai paviršībai.
Tā rezultātā, sprāgstot pirms vairākiem gadiem iedarbinātam reaktoram, vairāku simtu kilometru attālumā no Latvijas sākās milzīga radiācijas izplūde. Paaugstināta radioaktivitāte tika konstatēta daudzviet Eiropā, tostarp arī atsevišķās vietās Latvijā.
Lai piedalītos kodolavārijas seku likvidācijā, tika mobilizēti aptuveni 800 000 cilvēku.
Aptuveni 6000 cilvēku devās turp arī no Latvijas.
Aptuveni sestā daļa no kodolavārijas seku likvidācijā iesaistītajiem ir aizgājuši mūžībā, bet pārējiem radiācijas dēļ jāsadzīvo ar veselības problēmām. Vairāk nekā 3000 dalībnieku piešķirta invaliditāte, bet apmēram 500 zaudējuši darba spējas 10% līdz 25% apmērā.
Černobiļas avārija pēc starptautiskās klasifikācijas novērtēta ar septīto jeb augstāko līmeni.
Šajā pašā kategorijā ierindojas pirms septiņiem gadiem notikusī Fukusimas AES avārija Japānā. Tur gan radioaktīvo vielu izplūde bija desmit reizes mazāka nekā Černobiļā.
Foto: "spoku pilsēta" un lapsa Semjons
Černobiļas AES pēdējais reaktors tika apturēts 2000. gadā, bet uz tās apkārtni tiek rīkoti tūrisma braucieni.
Tikmēr pētnieki vairākas desmitgades pēc kodolavārijas konstatējuši piesārņojumu piena, sēņu, kā arī koka paraugos, kas paņemti pat 200 kilometru attālumā no AES. Tas nozīmē, ka cilvēki joprojām ir pakļauti riskam gan caur pārtiku, gan kokmateriāliem, ko izmanto būvniecībā, vai malku.
Foto
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!


