"airBaltic" grūtības satrauc kaimiņus: Igaunijā vērtē iespējamo lidojumu samazināšanu

Kā zināms, "airBaltic", kuras tirgus daļa Tallinas lidostā sasniedz aptuveni trešdaļu no visiem pasažieriem, pašlaik saskaras ar nopietniem finanšu izaicinājumiem. Aviokompānijas zaudējumi pērn pārsniedza 44 miljonus eiro, savukārt Latvija šogad tai piešķīrusi 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu, kas jāatmaksā līdz 31. augustam.

Ja aizdevums netiks atmaksāts noteiktajā termiņā, Eiropas Komisija to, visticamāk, vērtēs kā valsts atbalstu un varētu sākt izmeklēšanu.

Jūlija sākumā finanšu ministrs Māris Kučinskis (AS) publiski atzina, ka finanšu sarežģījumu dēļ "airBaltic", iespējams, būs spiesta samazināt darbības apjomus. Savukārt valdība pēdējās nedēļās turpinājusi sarunas ar iespējamu stratēģisko investoru, cerot novērst maksātnespējas risku.

Igaunijā tikmēr arvien vairāk tiek apspriests, kādas sekas "airBaltic" problēmas varētu radīt vietējam aviācijas tirgum.

Igaunijas parlamenta deputāts un aviācijas eksperts Tomass Uibo intervijā sabiedriskajam radio norādīja, ka arī liela investora piesaiste Tallinas lidostai ne vienmēr būtu pozitīva ziņa. "Ja "airBaltic" ienāks liels investors, viņš noteikti pārskatīs visus maršrutus un uzņēmuma stratēģiju. Pārmaiņas var būt ļoti būtiskas. "airBaltic" galvenā prioritāte vienmēr būs Rīga kā bāzes lidosta, ap kuru tiek veidots maršrutu tīkls," sacīja Uibo.

Viņš uzsvēra, ka "airBaltic" apkalpo ne tikai tūrisma galamērķus, bet arī biznesam svarīgus maršrutus, kuru zaudēšana ietekmētu Igaunijas ekonomiku.

Tallinas lidosta: pamata panikai nav

Tallinas lidostas valdes loceklis Ēro Pērgmē atzina, ka "airBaltic" ir lidostas lielākais pārvadātājs, tomēr uzsvēra, ka lidostā darbojas vēl 15 regulārie aviopārvadātāji.

"Mēs esam izvērtējuši ar "airBaltic" saistītos riskus un sagatavojuši atbilstošus plānus, taču šobrīd neredzam iemeslu panikai. "airBaltic" turpina lidojumus visos maršrutos, un mēs ar uzņēmumu uzturam pastāvīgu kontaktu," sacīja Pērgmē.

Viņš piebilda, ka Tallinas lidostai jau pašlaik ir maršrutu atbalsta programma, kas nepieciešamības gadījumā ļautu piesaistīt jaunus pārvadātājus.

Eksperts: vissāpīgāk ciestu mazākie maršruti

Aviācijas eksperts Erki Urva uzskata, ka "airBaltic" aiziešana no Igaunijas tirgus būtu būtisks trieciens valsts aviācijas nozarei, tomēr vienlaikus mazinātu slogu Latvijas nodokļu maksātājiem, kuri gadiem ilgi finansējuši aviokompānijas darbību.

Pēc viņa domām, lielākie Eiropas pārvadātāji vairāk koncentrētos uz pasažieru pārvadāšanu caur saviem tranzīta centriem, nevis saglabātu visus tiešos reisus.

"Domāju, ka daļa mazāko maršrutu vienkārši pazustu. "Finnair" pasažierus novirzītu caur Helsinkiem, "Lufthansa" caur Frankfurti, bet LOT caur Varšavu. Jaudas pieaugtu, taču tiešo lidojumu, visticamāk, būtu mazāk," norādīja Urva.

Igaunija gaida "airBaltic" nākamo biznesa plānu

Atšķirībā no Lietuvas, kas jau gatavo rezerves plānu iespējamai "airBaltic" darbības samazināšanai, Igaunijas valdība pagaidām neplāno īpašus atbalsta pasākumus.

Igaunijas infrastruktūras ministrs Kuldars Leiss norādīja, ka Tallinas lidosta jau vairākus gadus veiksmīgi dažādo pārvadātāju loku, un "airBaltic" tirgus daļa valstī pakāpeniski samazinās.

"Mēs ļoti ceram, ka "airBaltic" turpinās darbu un Latvijas valsts kā galvenais akcionārs arī turpmāk nodrošinās uzņēmuma darbību. Vienlaikus gaidām jauno biznesa plānu, lai saprastu, kā izskatīsies aviokompānijas nākotne," sacīja Leiss.

Lai gan Igaunijā saglabājas cerība, ka "airBaltic" pārvarēs finanšu grūtības, eksperti brīdina, ka uzņēmuma restrukturizācija vai darbības samazināšana varētu ietekmēt visu Baltijas reģiona aviācijas tirgu.