Aiz priekškara: Krievijas agresīvais spogulis uz melu fona

Maskavas ideologi ļoti prasmīgi Rietumu izlūkdienestu ziņojumus par to, ka Krievija varētu uzbrukt NATO, pavērš otrādi, stāstot, ka tas nozīmē, ka Rietumi aiz šādiem paziņojumiem patiesībā slēpj savus nodomus pašiem uzbrukt Krievijai. Uzbrukums esot nepieciešams, lai atrisinātu Rietumu "milzīgās" ekonomiskās problēmas, kuras varot novērst tikai ar militāri rūpnieciskā kompleksa intensīvu darbināšanu.

"De facto mūsdienās Rietumu elitēm noliegt Krievijas draudu pastāvēšanu nozīmē pārvilkt krustu savai politiskajai karjerai. Tāpēc Rietumu elites, Amerikas Savienoto Valstu, Vācijas, Francijas un Lielbritānijas ietekmē, ir spiestas konsolidēties, ņemot vērā milzīgās investīcijas militārajā rūpniecībā, kas pašlaik aug gigantiskā tempā. Vienīgi Vācijā izaugsme jau ir vairāk nekā divkāršojusies salīdzinājumā ar 2022. gadu, un līdz 2029. gadam tiek prognozēts, ka izaugsme trīskāršosies salīdzinājumā ar 2022. gadu. Tas nerunā tikai par militarizāciju, tas runā par gatavošanos lielam karam," svētdienas vakara lielajā ziņu izlaidumā paziņoja propagandists Jevgēņijs Popovs.

Propagandistu vēstījumi izgaismo krievu agresiju

Psihoanalīzes pamatlicēji Zigmunds Freids un Karls Gustavs Jungs Kremļa naratīvus noteikti dēvētu par psiholoģisko projekciju, kas ir neapzināts aizsardzības mehānisms, kurā cilvēks savas nepieņemamās jūtas, domas vai motīvus piedēvē kādam citam. Tieši ar to nodarbojas Kremlis, visas savas problēmas piedēvējot kādam citam. Uzbrukt grib citi, kara ekonomiku uz labklājības rēķina veido citi.

Tas pats ir ar stāstiem par ukraiņu "terorismu" pret krievu civiliedzīvotājiem. Tā ir Ukraina, nevis Krievija, kas sit pa civilās infrastruktūras objektiem, tie ir ukraiņi, nevis krievi, kas nogalina civiliedzīvotājus, tie ir ukraiņi, nevis krievi, kas iznīcina kultūrvēsturiskas vērtības.

Teorija skan ļoti vienkārši un pilnībā atbilstoši Krievijai. Proti, psiholoģiskā projekcija valsts līmenī, ko bieži sauc par kolektīvo projekciju vai ēnu projekciju, notiek, kad valsts neapzināti savus iekšējos trūkumus, bailes vai agresīvās vēlmes piedēvē konkurējošai valstij. Valdības izmanto šo aizsardzības mehānismu, lai noveltu vainu no sevis, apvienotu savus pilsoņus pret kopīgu "ienaidnieku" un novērstu uzmanību no iekšējām krīzēm.

Domnīca "Roberta Lansinga institūts" jau šā gada sākumā rakstīja, ka Krievijas propaganda darbojas ar spoguļošanas palīdzību, bieži apsūdzot citus darbībās, ko plāno veikt pati. Šādas "pseidoizlūkošanas" publicēšana rada Krievijai ieganstu apgalvot par nepieciešamību veikt "preventīvu triecienu" vai attaisnot savu taktisko kodolieroču izmantošanu, formulējot to kā atbildi uz "eksistenciāliem draudiem", ko it kā rada Ukraina un tās sabiedrotie.

Izplatītākā nacionālās projekcijas forma ir citu valstu apsūdzība agresijā. Valsts, kas plāno militāru ekspansiju vai agresiju, bieži apsūdz kaimiņvalsti par draudiem vai "kara kurināšanu". Tāpat līderi, kas cīnās ar iekšējām ekonomiskajām neveiksmēm vai politiskiem nemieriem, bieži vaino ārējus spēkus vai minoritāšu grupas, lai novērstu sabiedrības uzmanību. Savukārt valsts ar sliktu cilvēktiesību situāciju var kaislīgi nosodīt citas valsts politiku, īpaši izceļot tieši tos tiesību pārkāpumus, ko viņi paši ir izdarījuši.

Visa šī teorija praksē ir uzskatāmi redzama Krievijas propagandā. Lielais jautājums, par ko satraucas visa Eiropa, tostarp Baltijas valstis, vai šī nacionālā projekcija paliks naratīvu līmenī vai ir reāls drauds.

Klusums un meli

Krievu propagandisti ik pa brīdim bez kādiem īpašiem pierādījumiem paziņo, ka ir izjaukuši kārtējo ukraiņu "terora akta" mēģinājumi. Parādās video, par kuru patiesumu nav iespēju pārliecināties, kur it kā krievu notvertie savervētie "teroristi" sūrojas, kā iekrituši Ukrainas specdienestu valgos.

Pagājušās nedēļas nogalē propagandisti kliedza par ukraiņu triecienu "Wildberries" loģistikas centriem Krievijā. Taču arī šajā kliegšanā bija vērojamas krievu propagandas nacionālās īpatnības.

Propagandisti sīki un smalki aprakstīja savus atriebes triecienus Ukrainai, stāstot, kas un kā ir iznīcināts, to papildinot ar video sižetiem. Tajā pašā laikā par milzīgo uzbrukumu "Wildberries" tika pieminēts, ka tāds ir bijis, gājuši bojā astoņi cilvēki un viss. Atšķirībā no opozīcijas izdevuma "Meduza" Krievijas televīzijās nebija neviens sižets no notikuma vietas, neviena video vai fotogrāfijas, nebija nevienas intervijas ar uzņēmējiem, kuru produkcija glabājās noliktavās, vai notikuma aculieciniekiem. Nemaz nerunājot par to, ka būtu kādas ielu intervijas ar iedzīvotājiem, vai viņiem šādi uzbrukumi rada baiļu sajūtu.

Cita starpā "Meduza", atsaucoties uz aculieciniekiem, vēsta, ka noliktavas vadība Elektrostaļā neļāva darbiniekiem pamest degošo ēku. Anonīms "Telegram" kanāla lasītājs ziņoja, ka vadība ugunsgrēka laikā it kā mēģinājusi nepieļaut, lai strādnieki nozagtu preces, tāpēc darbiniekiem pašiem nācās atvērt automātiskos noliktavas vārtus, lai tikai aizbēgtu. Lieki teikt, ka oficiālās televīzijas par noliktavu evakuācijas gaitu vispār neziņoja, neviens neuzrunāja noliktavu darbiniekus.

Tajā pašā laikā tā sauktie atriebes triecieni Ukrainai gan tika atspoguļoti visos sīkumos. Propagandisti klāstīja, ka ar tālas darbības raķetēm ticis uzbrukts Kijivas apgabalā esošajai milzīgajai noliktava, kura piederot "Dragon Capital", kas ir "Ukrainas atjaunošanas" galvenais starptautiskais atbalstītājs.

Tika arī ziņots par uzbrukumiem Ukrainas kara flotei. Tajā pašā laikā tas, ka Ukrainas bruņotie spēki veica precīzus uzbrukumus trim Krievijas "ēnu flotes" tankkuģiem Melnajā jūrā, tika pilnībā noklusēts.

Proti, Kremļa propagandisti labprāt sūrojas par ukraiņu "terorismu", taču bez detaļām. Nedrīkst parādīties neviens video vai fotogrāfija no notikuma vietas. Jāteic, ka par šādu video un foto publiskošanu Krievijā ir noteikta administratīvā atbildība.

Ukraiņu "terorismam" ir jābūt vienlaikus pietiekami briesmīgam un pietiekami abstraktam, nekonkrētam. Jo "vidējam krievam" nedrīkst rasties jautājumi, vai tika izdarīts viss, lai triecienu novērstu, vai dienesti darbojas pietiekami efektīvi un, galu galā, vai valsts vara var pasargāt savus pilsoņus. Tā vietā viss, kas jāzina – ir lielais ļaunums, ar kuru vara tiek veiksmīgi galā. Jebkuras detaļas var šo pārliecību sašķobīt.

Tajā pašā laikā krievi to sekmīgi izmanto jau minētajai ideoloģiskajai spoguļošanai, paziņojot, ka "mūsu diplomāti ANO pamatoti norādīja, ka Eiropa būtībā attaisno Krievijas civiliedzīvotāju slepkavības".

Kostjantiņivka, Fjodorovs, poļi

Krievi ar milzīgu labpatiku klāstīja par Kijivā notiekošajiem protestiem pret Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska lēmumu no amata atbrīvot līdzšinējo aizsardzības ministru Mihailo Fjodorovu. Propagandisti notiekošos protestus pat dēvēja par jauno Ukrainas Maidanu, kas ir ļoti tālu no patiesības.

Tā propagandistiem bija kārtējā Ukrainas pašas sagādātā iespēja iztēlot Zelenski kā uzurpatoru, kurš atlaiž ministru, jo tas var būt viņa sāncensis prezidenta vēlēšanās.

Krievu tā sauktais vojenkors Aleksandrs Sladkovs paziņoja, ka ministra nomaiņa kara gaitu nekā neietekmēs, jo aizsardzības ministrs Ukrainā nav amats, kas ļauj kādam šajā amatā vadīt militārās operācijas. To darot amerikāņi, vācieši, francūži un briti, kas "katrs pārrauga savu ceļu, pa kuru Ukrainu ved ellē".

Vienlaikus propagandisti, protams, nedrīkst no Fjodorova taisīt varoni. Tādēļ skanēja paziņojumi, ka viņš ir slavens tikai ar to, ka bija Zelenska administrācijas ķēdes suns. Proti, Fjodorovs esot rīkojis "cilvēku medības", ar to saprotot mobilizācijas kampaņas.

Krievi arī klāstīja, ka Zelenskis vairs neslēpjot, ka "Ukraina ir kļuvusi antikrieviska, un terors pret mūsu valsti Ukrainai ir pašmērķis".

Līdztekus propagandisti joprojām turpina kurināt vēsturiskās nesaskaņas starp poļiem un ukraiņiem. Viņi klāstīja, ka Polijā Ukrainas bēgļi vairs nevarot justies droši, jo poļi ar viņiem izrēķinoties un noturot vēsturiskas linča tiesas. Zīmīgi, ka ziņas par šādiem notikumiem Polijā ir atrodamas tikai Krievijas propagandistu stāstos.

Savukārt par krievu tikai izdomājumos ieņemto Kostjantiņivku bija sižets, kurā kāda sieviete sirsnīgi pateicās krievu armijai par atbrīvošanu un apgalvoja, ka "Azov" vīri esot nošāvuši tos iedzīvotājus, kas neesot gribējuši evakuēties pirms krievu ierašanās. Šādi melīgi vēstījumi vairo antiukrainisku noskaņojumu Krievijas sabiedrībā, kas arī ir viens no galvenajiem propagandistu mērķiem.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2026

Par šī materiāla saturu atbild informācijas aģentūra LETA.