Aizgājušais gads – konfliktu plosīts

Asiņainais Maidans un Janukoviča bēgšana

Tā dēvētajā Maidanā jeb Neatkarības laukumā Kijevā demonstrācijas pārauga asiņainās sadursmēs ar policijas specvienībām. Upuru skaits ilgstošajā vardarbībā bija mērojams desmitos. Reaģējot uz asinsizliešanu, februāra beigās Ukrainas parlaments no amata atcēla prokrieviski noskaņoto prezidentu Viktoru Janukoviču, kurš aizbēga no valsts un tika izsludināts starptautiskajā meklēšanā.  Tiek uzskatīts, ka Maskavai lojālais Janukovičs atradis patvērumu Krievijā.

Janukovičs, bijušais Ukrainas prezidents: "Neviens mani no amata negāza. Es tiku piespiests atstāt Ukrainu saņemot tiešus draudus savai un savu radinieku dzīvībai."

Janukovičam aizbēgot, no cietuma tika atbrīvota opozīcijas līdere Jūlija Timošenko, kura ieslodzījumā atradās kopš 2011.gada.

Krimas okupācija

Reaģējot uz notikumiem Kijevā, pārsvarā krievvalodīgajā Krimas pussalā izcēlās sadursmes starp līdzšinējā prezidenta un jauno, Eiropas Savienības un ASV atbalstīto Ukrainas līderu piekritējiem.  Ņemot vērā, ka pie Krimas krastiem tiek bāzēta Krievijas Melnās jūres flote, nebija ilgi jāgaida līdz Krievijas spēku aizsegā vietējās varas iestādes izsludināja referendumu par pussalas atdalīšanos no Ukrainas – un pievienošanos lielajam austrumu kaimiņam.

Neņemot vērā starptautiskās sabiedrības nosodījumu jau martā vidū Krievijas prezidents Vladimirs Putins oficiāli apstiprināja Krimas iekļaušanu Krievijas sastāvā.

Separātisms Austrumukrainā

Krimas piemērs daudzviet Austrumukrainā rosināja separātisma tendences, pārvēršot  Doņeckas un Luhanskas reģionus par karadarbības zonu. Lai arī Kremlis noliedzis palīdzību Ukrainas separātistu grupējumiem, reti kuram ir šaubas par Maskavas atbalstu bruņotajām vienībām, kas, pateicoties neizsīkstošai bruņojuma piegādei, joprojām cīnās par pašpasludināto Doņeckas un Luhanskas tautas republiku atdalīšanos no Ukrainas. 

Notriekta Malaizijas pasažieru lidmašīna

Tomēr jūlija vidū traģisks notikumu pavērsiens lika jau visai pasaulei pievērst uzmanību konfliktam Ukrainā. Virs separātistu kontrolētās teritorijas tika notriekta Malaizijas pasažieru lidmašīna. Bojā gāja visi 298 cilvēki, kas tajā atradās, pārsvarā Nīderlandes, Malaizijas un Austrālijas pilsoņi. Atsaucoties uz ASV un Vācijas izlūkdienestiem, tiek uzskatīts, ka lidmašīnu ar Krievijas piegādātu raķešu sistēmu notriekuši separātisti, iespējams, kļūdaini domājot, ka tā ir Ukrainas kravas lidmašīna.

Sankciju karš

Par spīti sašutuma vilnim, kas pāršalca visu pasauli, un asai Rietumvalstu reakcijai, Maskavas atbalsts separātistiem turpinās. Atbildot uz Rietumvalstu noteiktajām sankcijām, Kremlis ievērojami ierobežo preču importu no šīm valstīm tai skaitā Latvijas. Ciešot milzīgus zaudējumus, Eiropa nepadodas, bet arī Kremļa saimnieks Vladimirs Putins nedomā atkāpties no savas pozīcijas, par spīti dramatiskam rubļa kursa kritumam un ekonomikas lejupslīdei.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins:
Atklāti izskan paziņojumi, ka Krievijai ir jāmaksā augsta cena par tās neatkarīgo nostāju, par tās atbalstu tautiešiem, par Krimu, par Sevastopoli. Dažreiz šķiet, ka arī par faktu, ka mēs eksistējam. Taču ir, acīmredzams, ka iebiedēt, izolēt, savaldīt Krieviju nevienam neizdosies. Nekad nav izdevies.

Islāma valsts pārsteidzošā dzimšana

Tuvajos Austrumos šogad sevi skaļi pieteica sunītu ekstrēmistu un džihādistu nemiernieku grupējums Islāma Valsts. Sīrijā izveidotais grupējums iebruka Irākā strauji sagrābjot plašas teritorijas un naftas ieguves centrus, izveidojot kalifātu, kurā valda islama likumi un šariata tiesa. Grupējums, kas darbojas arī Lībijas austrumos un Sinaja pussalā Ēģiptē, kā arī Ziemeļāfrikā un Āzijas dienvidos, ieņēmis Al Kaida vietu globālā terorisma kartē, ar savu ideoloģiju un pārvilinot savās rindās arī daudzus Eiropā dzīvojošos Islāma radikāļus.  ASV vadītās koalīcijas veiktie gaisa triecieni Islāma valsts pozīcijām pagaidām nav piespieduši to atkāpties no saviem mērķiem.

Izraēlas un Palestīnas konfliktā bez pārmaiņām

Šovasar pēc ilgāka pārtraukuma tika piedzīvots kārtējais saspīlējums Izraēlas un palestīniešu attiecībās. Atriebjoties par vairāku ebreju pusaudžu nāvi, kurā tiek vainoti palestīniešu ekstrēmisti, Izraēlas armija iebruka Gazā. Sagraujot simtiem māju, vairāk nekā pusmiljons palestīniešu bija spiesti mitināties ANO patvertnēs. Izraēlas uzbrukumos dzīvību zaudēja vairāk nekā divi tūkstoši palestīniešu, no kuriem aptuveni ceturtā daļa – bērni.

Nāvējošās Ebolas vīrusa izplatīšanās

Starp šī gada galvenajiem ziņu tematiem būtisku vietu ieņēmis Ebolas vīruss. Pirms gandrīz 40 gadiem atklātais, nāvējošais vīruss uzliesmoja marta vidū. Fakts, ka pret to nav vakcīnas, rosināja strauju infekcijas izplatību un šobrīd tā upuru skaits jau pārsniedz 7 tūkstošus.  Saslimšanas gadījumi tika reģistrēti arī vairākās Eiropas valstīs un ASV, liekot ieviest pastiprinātu kontroli lidostās.

Mistiskā lidmašīnas pazušana

Par šī gada lielāko mistēriju kļuva 7. marta lidmašīnas reiss no Kualumpuras uz Pekinu. Lidmašīna ar 227 pasažieriem un 12 apkalpes locekļiem pazuda no radara ekrāniem neilgi pēc pacelšanās. Vērienīgā meklēšanas operācija nav devusi rezultātus, un lidmašīnas liktenis joprojām nav zināms, radot augsni virknei konspirāciju teoriju par tās patieso likteni. 

Zemestrīce Čīlē

Daba savu varenību šogad parādīja ar 8,2 magintūdu stipru zemestrīci pie Čīles krastiem, kas aprīļa sākumā izraisīja 2 metrus augstu cunami.

Ugunsgrēki Austrālijā

Austrālijā termometra stabiņam paceļoties virs   40 grādu atzīmes izcēlās  mežu ugunsgrēki 35 tūkstošu hektāru platībā.

Zemes nogruvums Afganistānā

Maijā milzīgs zemes nogruvums Afganistānas ziemeļos apraka veselu ciemu. Dzīvības zaudēja vairāk nekā 2 tūkstoši cilvēku.

Reformators Francisks ieceļ svēto kārtā

Reformatora slavu ieguvušais Romas katoļu baznīcas vadītājs, pāvests Francisks iegāja vēsturē, ieceļot svēto kārtā divus savus priekšgājējus, pāvestu Jāni 23-šo un Jāni Pāvilu Otro.

Spānijai jauns karalis un separātiski noskaņotie kataloņi

Tikmēr katoļticīgā Spānija tika pie jauna laicīgā valdnieka, kad līdzšinējo karaļnama galvu – Huanu Karlosu aizēnoja virkne skandālu un viņš nolēma pēc 40 gadu valdīšanas atteikties no troņa par labu savam dēlam, princim Felipem.

Spānija nokļuva uzmanības centrā arī ar valdības centieniem noturēt valsts esošās robežas, nepieļaujot Katalonijai organizēt oficiālu neatkarības balsojumu. Simboliskajā referendumā par savas turīgās provinces neatkarību no Spānijas nobalsoja gandrīz divi miljoni katalāņu.

Referendums Skotijā

Pašpārvaldes noskaņas valdīja arī Skotijā, apraudot apvienotās karalistes vienotību. Skoti pie vēlēšanu urnām devās Septembrī, lai balsotu par 300 gadus ilgās savienības pārtraukšanu ar Londonu. Britu premjers Deivids Kamerons: "Labrīt. Skotijs tauta ir teikusi savu vārdu. Un rezultāts ir skaidrs – viņi ir nolēmuši saglabāt mūsu četru nāciju veidoto valsti kopā."

Kembridžas hercogs un hercogiene vēl viena troņmantnieka gaidībās

Lai gan Skotijas neatkarības balsojums kārtējo reizi izgāžas, skotus tāpat kā pārējos Lielbritānijas iedzīvotājus vieno prieks par ziņām, ka Kembridžas hercogs un hercogiene ir vēl viena troņmantnieka gaidībās.