"Amnesty International" ziņojums par Ukrainu met ēnu uz organizācijas reputāciju

Starptautiskās cilvēktiesību aktīvistu organizācijas "Amnesty International" ceturtdien izplatītais ziņojums, kurā mēģināts analizēt civiliedzīvotāju stāvokli Ukrainas karā, Kijivā izsauca sašutuma vētru. Ukrainā uz tās bruņotajiem spēkiem veltītajiem pārmetumiem asi reaģēja visaugstākajā līmenī.

Jāpiebilst, ka saskaņā ar ANO datiem kopš kara sākuma Ukrainā ir nogalināti 5327 civiliedzīvotāji, bet vēl 7257 cilvēki ir ievainoti. Bojāgājušo vidū – 2056 vīrieši, 1400 sievietes, 146 meitenes un 165 zēni. Vēl 41 mirušā bērna un 1519 pieaugušo dzimumu nevarēja noskaidrot.

Kas teikts "Amnesty International" ziņojumā?

"Amnesty International" ziņojumam dots nosaukums – "Ukraina: Ukrainas kara taktika apdraud civiliedzīvotājus". Četrās nodaļās sadalītā dokumenta autori cenšas pierādīt, ka Ukrainas spēki ir veikuši uzbrukumus no dzīvojamiem rajoniem, izvietoja militārpersonas skolās un slimnīcās, tādējādi apdraudot civiliedzīvotājus.

Iepazīstoties ar ziņojuma saturu, jāsecina, ka vairumā gadījumu nav skaidrs, par kurām skolām un slimnīcām, kurās, pēc cilvēktiesību aktīvistu domām, Ukraina izvietojusi savus militāros spēkus, ir runa. Konkrētas iestādes, to adreses un uzbrukuma laiku autori nenosauc.

Pētījumā vien norādīts, ka Ukrainas bruņotie spēki bāzējušies dzīvojamās ēkās 19 pilsētās un ciemos Harkivas, Doneckas un Mikolajavas apgabalos. Lielākā daļa dzīvojamo rajonu, kur bijuši izvietoti karavīri, atradušies dažus kilometrus no frontes līnijas.

⚡️ Ukrainian forces have put civilians in harm’s way by establishing bases and operating weapons systems in populated residential areas.

— Amnesty International (@amnesty) August 4, 2022

Cilvēktiesību aktīvistu pētījumā atzīmēts, ka bruņojuma izvietošana dzīvojamos rajonos pārkāpj starptautiskās humanitārās tiesības, jo pārvērš civilos objektus par militāriem mērķiem. Krievijas triecienu rezultātā apdzīvotajās vietās iet bojā civiliedzīvotāji un tiek iznīcināta civilā infrastruktūra, norāda eksperti.

"Atrašanās aizsardzības pozīcijās neatbrīvo Ukrainas militāros spēkus no starptautisko humanitāro tiesību ievērošanas," atzīmē "Amnesty International" ģenerālsekretāre Agnese Kalamāra. "Ukrainas valdībai nekavējoties jānodrošina, lai tās spēki tiktu izvietoti tālāk no apdzīvotām vietām vai civiliedzīvotāju evakuācija no teritorijām, kur darbojas militāristi."

Tikai vienā ziņojuma nodaļā kritika veltīta Krievijai, aizrādot, ka tās spēki Ukrainā veic triecienus nekritiski izvēlētiem mērķiem.

Ziņojuma nodaļā, kurā kritizēta Krievija, tās spēkiem tiek pārmesti uzbrukumi nekritiski izvēlētiem mērķiem, kā arī starptautiski aizliegtas munīcijas izmantošana. Piemēram, fiksēts, ka Krievija pastrādājusi kara noziegumus Harkivā, kur pētniekiem nav izdevies atrast pierādījumus par Ukrainas spēku atrašanos apdzīvotajās vietās, kuras bombardējusi Krievija.

"Neselektīvi uzbrukumi, kuros tiek nogalināti vai ievainoti civiliedzīvotāji vai tiek sabojāti civilie objekti, ir kara noziegumi," atzīts dokumentā.

Par ko sašutusi Kijiva?

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka ar apgalvojumu par Ukrainas centieniem atvairīt Krievijas uzbrukumu, pakļaujot briesmām civiliedzīvotājus, "Amnesty International" pārliek atbildību no agresora uz upuri.

Zelenskis paziņojumā ceturdienas vakarā piesauca šajā dienā Krievijas karaspēka artilērijas uzbrukumu Doneckas apgabala Toreckas pilsētā, sabiedriskā transporta pieturā nogalinot astoņus un ievainojot četrus cilvēkus.

"Viņi zināja, kur sit, un acīmredzot gribēja, lai cilvēki ciestu. Par šo un tūkstošiem citu Krievijas teroristu noziegumu mēs neredzam skaidrus un savlaicīgus ziņojumus no dažu starptautisko organizāciju puses. Bet mēs šodien ieraudzījām pavisam citādu "Amnesty International" ziņojumu, kas diemžēl mēģina amnestēt valsti – teroristu un pārlikt atbildību no agresora uz upuri," videouzrunā sacīja Zelenskis.

"Agresija pret mūsu valsti ir nekādi neizprovocēta, iekarojoša un atklāti teroristiska," sacīja Ukrainas prezidents. "Ja kāds veido atskaiti, kurā upuris un agresors it kā esot kādā ziņā vienādi, ja tiek analizēti kaut kādi dati par upuri, bet tiek ignorēts tas, ko šajā laikā darījis agresors, tad ar to nevar samierināties," piebilda Zelenskis.

Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks "Amnesty International" vainoja par tās iesaistīšanos Krievijas dezinformācijas un propagandas kampaņā.

Today, Moscow tries to discredit the Armed Forces of 🇺🇦 in the eyes of Western societies and disrupt weapons supply using the entire network of influence agents. It is a shame that the organization like @amnesty is participating in this disinformation and propaganda campaign. 2/2

— Михайло Подоляк (@Podolyak_M) August 4, 2022

Kāpēc no ziņojuma norobežojas "Amnesty International" Ukrainas biedri?

Starptautiskās cilvēktiesību aktīvistu organizācijas "Amnesty International" Ukrainas biedri no minētā ziņojuma veidošanas ir turēti pa gabalu. Turklāt ignorētas visas to izteiktās pretenzijas, ierosinājumi un lūgumi. Par to liecina organizācijas Ukrainas biroja vadītājas Oksanas Pokaļčukas ceturtdienas ieraksts "Facebook".

"Šodien "Amnesty International" angļu valodas vietnē ir publicēts materiāls, kurā kritizētas Ukrainas bruņoto spēku darbības. Tas gatavots, balstoties datos, ko vākuši ārvalstu pētnieki un mūsu organizācijas globālā biroja krīzes reaģēšanas nodaļas pētnieki," norāda organizācijas pārstāve.

"Ukrainas birojs nepiedalījās publikācijas teksta sagatavošanā un rakstīšanā. Un, diemžēl, jau šī ziņojuma sākuma etapā nonācām strupceļā, kur netika ņemti vērā mūsu komandas atzinumi par šāda materiāla nepieļaujamību un nepilnīgumu."

Pokaļčuka norāda, ka Ukrainas biroja pārstāvji no savas puses darījuši visu iespējamo, lai šo materiālu nepublicētu: "Lai arī uz mūsu neskaitāmajiem iebildumiem tika atbildēts ar stingru "nē", mēs tāpat darījām visu iespējamo, lai materiāla izplatība būtu minimāla."

"Mēs [ziņojuma] autorus lūdzām iepriekš atsūtīt mums visas materiāla versijas (diemžēl, tas nenotika), pārliecinājām viņus pieprasīt Ukrainas Aizsardzības ministrijas oficiālu komentāru, bet, diemžēl, netika dots pietiekams laiks atbilžu sagatavošanai un publicēja šo pētījumu bez tās komentāriem."

Starptautiskās organizācijas Ukrainas biedru grupas vadītāja arī norāda, ka "mēs kategoriski atteicāmies publicēt minēto preses relīzi mūsu tīmekļa vietnē, kā arī tulkot to ukraiņu valodā", jo tā esot "vienpusīga".

Oksana Pokaļčuka

"Amnesty International" Ukrainā vadītāja

"Mums ir ļoti žēl, ka pat pēc visiem iespējamajiem pretargumentiem mūs tā arī nesadzirdēja."

"Katrs Ukrainas amnestijas biroja cilvēks zina, ka Krievijas Federācija ir atbildīga par agresijas noziegumiem pret Ukrainu," atzīmējusi Pokaļčuka, piebilstot, ka arī organizācijas biedriem nācies glābties pašiem un glābt tuviniekus no kara, pametot visu.

"Birokrātija, vietējā konteksta nezināšana, neierāmēta darba sistēma, Ukrainas komandas un tiesību aizstāvju kopienas viedokļa ignorēšana, tas viss mums neļāva apturēt šodienas vēstījumu," pauž organizācijas Ukrainā vadītāja. "Tomēr mēs līdz pēdējam cīnījāmies ar visiem minētajiem apstākļiem. Un mēs turpināsim cīnīties dažādās formās un dažādās pozīcijās, lai ko tas mums maksātu."

Ko saka militāraie eksperti?

"Esmu lasījis daudz šādus ziņojumus saistībā ar sava darba jomu, bet nekad neesmu lasījis tik atklātas muļķības, tik viduvējus rakstus, jo nav neviena fakta par konkrētu humanitāro tiesību pārkāpumu, nav neviena fakta par karadarbības noteikumu pārkāpšanu," intervijā telekanālam "Current Time" cilvēktiesību aktīvistu ziņojumu vērtējis militārais eksperts, atvaļināts pulkvedis Sergejs Grabskis, norādot uz daudzām pretrunām, ko ietver minētais ziņojums.

Sergejs Grabskis

atvaļināts armijas pulkvedis

"Tas man atgādina stāstu par rozā ponijiem un zilajiem vienradžiem, proti, par pilnīgi neko."

Komentējot ziņojumā izteikto pārmetumu, ka Ukrainas spēki kara laikā izmantojuši slimnīcas, Grabskis norāda, ka tā ir absolūti nesaprotama piezīme.

"Jebkurš militārists jums pateiks, ka pirmais, ko mēs darām, plānojot operāciju, izpētām pieejamo medicīnas iestāžu atrašanās vietas. Jebkurā gadījumā militāristi tās izmantos, Hipokrāta zvēresta pienākums ir palīdzēt visiem, kam palīdzība ir vajadzīga. Tas ir jānodrošina," norāda eksperts.

"Un ko šajā gadījumā nevajadzētu sūtīt uz civilajām medicīnas iestādēm? Jā, viņi ir formastērpos, bet viņi ir ievainoti, viņi nav kaujinieki, tas ir, te nav nekā pat uz potenciāla starptautisko humanitāro tiesību normu pārkāpuma pusi."

Grabskis arī norāda uz šajā ziņojumā ietverto atziņu, ka laikā, kad izglītības iestādē vai citās iestādēs neatrodas civiliedzīvotāji, tā nav uzskatāma par objektu, ko aizsargā starptautiskās humanitārās tiesības. "Un visi lieliski zina, ka izglītības process Ukrainā tika pārtraukts 24. februārī," viņš uzsver, norādot uz "Amnesty International" izteikto pārmetumu par skolu izmatošanu valsts aizsardzībā absurdu.

"Es pat šaubos, ka "Amnesty International" to uzrakstīja. Ziņojums ir pretrunā pats sev, un nav pamata uzskatīt, ka tas ir adekvāts," secina militārais eksperts.

Atgādinājums: par ko pēriens ticis Latvijai?

Jātgādina, ka pagājušajā nedēļā "Amnesty International" ziņojumā kritizēja Latviju, kura esot slikti izturējusies un pat spīdzinājusi no Baltkrievijas nākošos migrantus, vairākus mēnešus turot viņus mežā.

"Amnesty International" ziņojumā norādīja, ka Latvija ir uzņēmusi vairāk nekā 34 000 Ukraiņu bēgļu, kuri ir bēguši no Krievijas izraisītā kara Ukrainā, savukārt "bēgļi, kuri galvenokārt ir nākuši no Irākas un Afganistānas, tostarp bērni", tiekot "atstāti mežā" un netiekot ielaisti valstī.

Organizācija uzskata, ka daudziem vienīgā alternatīva šādos apstākļos esot bijusi piekrišana brīvprātīgi atgriezties savā valstī, un dažkārt šie cilvēki esot saskarušies ar vardarbības draudiem.

Cilvēktiesību aizsardzības organizācija aicina nekavējoties atcelt ārkārtas situāciju uz Latvijas austrumu robežas un neatjaunot to, kā arī atcelt un atjaunot tiesības uz patvērumu valstī ikvienam, kas meklē drošību, neatkarīgi no tā, kas viņi ir un kā viņi šķērso robežas.

Kā ziņots, ņemot vērā saspringto situāciju ar nelegālo migrāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, valdība pērn augustā izsludināja ārkārtējo situāciju vairākās Latgales pašvaldībās. Patlaban tā pagarināta līdz 10.augustam, bet to ir plānots vēl pagarināt.

Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko režīma izvērstā hibrīduzbrukuma ietvaros kopš pagājušā gada pavasara notikuši centieni Latvijā, Lietuvā un Polijā no Baltkrievijas iesūtīt tūkstošiem nelegālo imigrantu, kuru lielākā daļa kā tūristi bija ieradušies Baltkrievijā no Irākas.