Analīze: kas piešķīla uguni Kazahstānas grautiņiem?

Jaunā gada sākumā Kazahstānas rietumu reģionā degvielas uzpildes stacijās litrs gāzes maksāja 120 tengas (0,24 eiro). Tas ir divas reizes dārgāk nekā iepriekš, saniknojot cilvēkus, kas pulcējās protesta akcijās.

Jāņem vērā, ka Kazahstānā sašķidrināto gāzi kā degvielu izmanto liela daļa transporta. Gāzes cenas straujo kāpumu izraisīja lēmums atteikties no subsīdijām un pāriet uz tirgus cenām.

Lai arī varasiestādes centušās nemierus slāpēt, apsolot gāzes cenas samazinājumu, nedēļas sākumā nemieri pārsviedās arī uz citiem valsts reģioniem, tostarp galvaspilsētu Nursultanu.

Zīmīgi, ka nemieri sākās naftas pārstrādes reģionā Žanaozenas pilsētā, kur 2011. gadā naftas rūpniecībā strādājošo streiks izvērtās asiņainos protestos. Slāpējot nemierus, tolaik tika nogalināti 16 cilvēki, bet cietušo skaits pārsniedza simtu.

Kazahus ielās izveda neapmierinātība ar valsts ekonomisko stāvokli, kā arī pieviltās cerības. Proti, iedzīvotāji no jaunā valsts prezidenta nesagaidīja cerētās reformas. Tā uzskata BBC korespondents, Centrālās Āzijas speciālists Abdužalils Abdurasulovs.

"Kad 2019. gadā pēc 30 gadu ilgas valdīšanas prezidenta krēslu pameta Nursultans Nazarbajevs, daudzi cerēja uz pārmaiņām. Ticēja, ka nāks jaunas sejas un būs vairāk brīvības," vērtē eksperts.

Tomēr prezidenta amatā nonācis Nazarbajeva cilvēks, toreizējais senāta spīkers Kasims Žomarts Tokajevs. Viens no pirmajiem viņa lēmumiem bija galvaspilsētas Astanas pārdēvēšana par Nursultanu.

Kā uzskata Abdurasulovs, tas bija signāls, ka Nazarbajeva radītā sistēma tiek saglabāta. "Tokajeva valdīšanas trīs gados nav notikušas nekādas reformas. Un cilvēki par to ir ļoti vīlušies," spriež BBC korespondents.

Kazahstānas sabiedrības vispārējo neapmierinātību vairojusi stagnācija tautsaimniecībā, kā arī Covid-19 pandēmija. Tādējādi gāzes cenas kāpums bijusi tikai dzirkstele, kas veicinājusi neapmierinātības izlaušanos uz āru.