"Apdrošināšanās" pret koncertu filmēšanu: Igaunija grib dubultot nodevu viedtālruņiem

Igaunijas Tieslietu ministrija rosina palielināt nodevu, kas tiek iekļauta ierīču cenā kā kompensācija autoriem par iespējamu satura kopēšanu personīgai lietošanai. Šobrīd Igaunijā šī maksa viedtālruņiem ir 3,50 eiro, bet plānots to palielināt līdz sešiem eiro.

Ministrijas pārstāvji uzsver, ka nodeva ir paredzēta kā atlīdzība gadījumos, kad cilvēki lejupielādē mūziku vai filmē koncertus: "Tā ir kompensācija autoriem par to, ka lietotāji, piemēram, lejupielādē dziesmas vai ieraksta koncertu fragmentus savā telefonā."

Plānots, ka, palielinot nodevu, autori gadā saņemtu par aptuveni 900 000 eiro vairāk, sasniedzot kopējo summu ap 2,3 miljoniem eiro.

Nozare: sistēma ir novecojusi

Tomēr Igaunijas Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju savienība asi kritizē šo ieceri, uzskatot, ka šāda pieeja vairs neatbilst mūsdienu satura patēriņa paradumiem.

Organizācijas pārstāve Keilina Tammeperga norāda: "Šī sistēma ir netaisnīga, jo cilvēks nopērk telefonu, bet mēs pieņemam, ka viņš to izmanto kopēšanai. Pat ja viņš ieraksta kādu koncertu, viņš to vēlāk neklausās – mūziku viņš patērē "YouTube" vai citās platformās."

Viņa arī uzsver, ka šāda nodeva ir "veca laikmeta palieka", kad saturs tika kopēts fiziskos datu nesējos, piemēram, kasetēs.

Negodīga konkurence ar ārvalstu tirgotājiem

Papildu problēma – nodeva neattiecas uz ierīcēm, kas iegādātas ārvalstu interneta veikalos, piemēram, no Ķīnas. Tas, pēc nozares domām, rada nevienlīdzīgu konkurenci.

"Ja patērētājs pērk telefonu no ārvalstīm, šī maksa netiek piemērota. Tas nozīmē, ka vietējie tirgotāji ir neizdevīgākā situācijā," norāda nozares pārstāvji.

Saskaņā ar e-komercijas datiem, aptuveni 35% sūtījumu Igaunijā tiek pasūtīti no ārvalstīm, un elektronika ir viena no populārākajām kategorijām.

Alternatīva – maksāt no valsts budžeta

Nozare piedāvā alternatīvu risinājumu – autoru atlīdzību segt no valsts budžeta, nevis uzlikt to ierīču pircējiem.

"Ja šī lietošana ir tik minimāla, tad būtu godīgāk, ja kompensāciju maksātu visi nodokļu maksātāji, nevis tikai tie, kas iegādājas ierīces," uzskata Tammeperga.

Tikmēr ministrija atsaucas uz pētījumiem, kas liecina – privātā kopēšana joprojām pastāv. Aptauja rāda, ka katrs sestais cilvēks pēdējā gada laikā vismaz reizi ir bez maksas lejupielādējis mūziku.

Ministrijas padomnieks Alekss Luiks skaidro: "Dati rāda, ka viedtālruņu izmantošana kopēšanai ir pieaugusi, tāpēc arī nodevas palielinājums balstīts šajos rezultātos."

Vienlaikus amatpersonas atzīst, ka sistēma nav pilnīga, īpaši attiecībā uz ārvalstīs iegādātām ierīcēm, un tās uzlabošana vēl ir diskusiju jautājums.

Diskusija savulaik uzvirmojusi arī Latvijā

Jāatgādina, ka 2021. gada aprīlī tika pieņemti Latvijas valdība apstiprināja Kultūras ministrijas virzītos grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas paredz, ka datu nesēju atlīdzība (DNA) būs jāmaksā arī par viedtālruņiem, datoru cietajiem diskiem un ārējiem cietajiem diskiem, savukārt tā vairs nebūs jāmaksā par CD un DVD matricām.

Jānorāda, ka pret ministrijas izstrādāto piedāvājumu toreiz iebilda virkne nozaru pārstāvju, tostarp, Latvijas Interneta asociācija, Latvijas Žurnālistu asociācija, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija un virkne citu.

Nozares galvenokārt pauda kritiku par noteikumu grozījumu izstrādes procesu, kā arī norādīja uz piedāvātā varianta netaisnīgumu, neadekvātumu un nesamērīgumu. Nozaru pārstāvji aicināja piedāvājumu pārstrādāt.

Vienlaikus atbalstu izstrādātajiem grozījumiem pauda vairākas radošo un kultūras nozaru organizācijas, kuru ieskatā izmaiņas noteikumos paredzēs taisnīgāku regulējumu.

Šo grozījumu rezultātā Latvijā DNA sarakstā ietvertas piecas iekārtas vai datu nesēji: no katra jauna viedtālruņa pārdošanas autoru, mūzikas izpildītāju un producentu, aktieru un filmu producentu atlīdzībai par to autordarbu kopēšanu tiek novirzīts 1,50 eiro, no datora un datora cietā diska – 2,85 eiro, savukārt no USB zibatmiņas – 6% tās vērtības un 4% no datoru ārējo cieto disku vērtības.

Toreiz ministrijā atrunājās, ka Igaunijā DNA sarakstā ir 18 ierīces, savukārt Lietuvas pat 32 ierīces. Arī DNA par katru no datu nesējiem vai iekārtām mūsu valstī noteikts mazāks, piemēram, iepretī Latvijas 1,50 eiro par viedtālruni, Igaunijā vēl šobrīd DNA noteikts 3,50 eiro, savukārt Lietuvā 4,30 eiro apmērā.

DNA nosaka Eiropas Savienības (ES) direktīva. 22 ES dalībvalstīs pastāv līdzīga DNA sistēma kā Latvijā. 2012. gadā Satversmes tiesa noteica Ministru kabinetam pienākumu regulāri aktualizēt datu nesēju un iekārtu sarakstu saistībā ar tehnoloģiju attīstības radītajām pārmaiņām Latvijas sabiedrībā. DNA saraksts nebija aktualizēts kopš 2012.gada.