Ukraina šodien piemin savas vēstures melnākās lapaspuses – Holodomora upurus. Aprit 91 gads, kopš padomju vara badā nomērdēja miljoniem ukraiņu. Šodien upuru radinieki saka – vēsture atkārtojas un tas pats agresors turpina iznīcināt mūsu tautu.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Virs Harkivas slejas sešus metrus augsta bronzas skulptura, kas attaino traģisko un caururbjošo ukraiņu ģimeņu izmisumu Holodomora laikā. Tajā attēlots tēvs, kurš cenšas pretoties postam, māte, zaudējusi pēdējo cerību, paceļ rokas lūgšanā pret debesīm, pie viņiem pieķērušies novārguši bērni meklējot aizsardzību.
Šodien, 23. novembrī, šeit satieku padomju varas badā nomērdēto ukraiņu tuviniekus. Pie pieminekļa gulst sveces, ziedi. Cilvēki nes labības saišķus un maizi.
"No bada nomira mans vecvectēvs Ivans, mana vecvecmāmiņa Nastja, divi viņu mazbērni, bet manu vecvectēva brāli no bada prātā sajukuši cilvēki iemānīja mājā un apēda. Iedomājieties tas ir tikai manā ģimenē, iedomājieties, cik visā Ukrainā bija – ne par ko nogalināti un badā nomērdēti cilvēki," stāsta Harkivas iedzīvotāja Olena, kura noliek ziedus un pārmet krustu: "Krievija vēsturiski ir centusies iznīcināt Ukrainas tautu un dara to vēl šodien."
Olena turpina: "Ziniet, šodienas lietus. Tas ir ļoti simbolisks, kāpēc? Tāpēc, ka badā nomērdēto ukraiņu dvēseles, viņi no debesīm uz mums skatās un raud, prasa, kāpēc mēs nemācījāmies no šīm baisajām vēstures lapām, ka mūsu kaimiņš agresors tas ir agresors un viņš izmantos jebkuru veidu, lai iznīcinātu. 32., 33. gadā ar badu, 37. represijas un tagad ar pilna mēroga drausmīgu karu."
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Cilvēki saka – ir jānāk, jāstāsta un jārāda bērniem mūsu tautas traģiskā vēsture.
"Dēls vēl ir mazs, viņam ir pieci gadi, bet es viņam stāstu par mūsu vēsturi. Viņš man prasa, kāpēc viņi visu atņēma, kāpēc nebija ko ēst? Uz šiem jautājumiem es īsti nezinu kā atbildēt. Tas bija genocīds pret Ukrainas tautu. Krievi ir nelieši, viņiem vienmēr visa ir par maz. Es dzīvoju tepat blakus, ciemā, kurš bija okupācijā, mani vecāki bija okupācijā, tas bija drausmīgi. Bet es varēju atgriezties mājās un es esmu pazemīgi pateicīga mūsu karavīriem, ka man ir iespēja dzīvot mājās," stāsta Harkivas apgabala iedzīvotāja Anna.
Šeit memoriāla baisie foto, kuros badā nomērdēti bērni, ģimenes, sirmgalvji.. padomju vara badā nomērdēja miljoniem ukraiņu.. un šeit Harkivā Ukrainas cilvēki ik dienu izjūt krievu armijas kara noziegumus arī šodien. Pilsēta katru dienu cieš gan no aviācijas, gan raķešu un dronu triecieniem.
