Aptauja: vairākums iedzīvotāju ES "domā, ka Krievija šogad iebruks Ukrainā"

Maskava ir pulcējusies pie tās robežas ar Ukrainu, taču tā vairākkārt noliegusi ASV apgalvojumus, ka tā gatavojas uzbrukt.

Janvāra pēdējās 10 dienās tiešsaistes aptaujā tika aptaujāti vairāk nekā 5500 cilvēku Somijā, Francijā, Vācijā, Itālijā, Polijā, Rumānijā un Zviedrijā. Eiropas Ārlietu padome (ECFR) atklāja, ka lielākā daļa cilvēku sešās no septiņām aptaujātajām valstīm domā, ka 2022. gadā notiks Krievijas iebrukums Ukrainā.

Iespējai, ka Krievija 2022. gadā uzbruks Ukrainai, tic vairāk nekā puse iedzīvotāju Polijā (73%), Rumānijā (62%), Zviedrijā (55%), Vācijā (52%), Itālijā (52%) un Francijā (51%). Vienīgi Somijā šādu cilvēku skaits ir mazāks par pusi.

"Krievijas militārā nostiprināšanās uz Ukrainas robežas ir izraisījusi noskaņojuma maiņas Eiropā," norāda domnīca, piebilstot, ka vairākums šobrīd uzskata, ka ES un NATO ir jāstāv aiz Kijevas.

ECFR aptaujā secināts, ka NATO un tās dalībvalstis uzskata par galvenajiem Ukrainas suverenitātes aizstāvjiem, noskaņojums īpaši jūtams valstīs, kas atrodas netālu no ES austrumu robežas, piemēram, Polijā, Zviedrijā un Rumānijā. Visās aptaujātajās valstīs, izņemot Somiju, lielākā daļa cilvēku domāja, ka Krievija šogad iebruks Ukrainā. Vairākums bija nelielā pārsvarā Francijā, Vācijā un Itālijā, bet Polijā gandrīz trīs ceturtdaļas jeb 73% aptaujāto uzskatīja, ka notiks iebrukums.

Aptauja arī atklāja, ka eiropieši NATO un ES uzticas vairāk nekā ASV, ja runa ir par ES pilsoņu interešu aizstāvību Krievijas iebrukuma Ukrainā gadījumā. Vairāk nekā puse Eiropas iedzīvotāju atbalsta ideju, ka ES vai NATO aizstāv Ukrainu Krievijas uzbrukuma gadījumā. Kopumā šādam skatu punktam piekrituši 60% respondentu.

Tikmēr apmēram 50% domā – atbildība aizsargāt Ukrainu ir ASV, Vācijai vai Francijai. Turklāt aptaujātie Vācijā, Itālijā, Polijā un Rumānijā priekšroku dotu atbildei NATO līmenī, bet Somijā, Francijā un Zviedrijā – ES atbildei.

Tikai Polijā 65% respondentu uzskata, ka viņu pašu valstij vajadzētu iejaukties konflikta eskalācijas gadījumā. Zviedrijā šādai nostājai piekrīt 43% aptaujāto, Vācijā 37%, bet Somijā 20%.

Cilvēki visā Eiropā ir gatavi uzņemties lielas un potenciāli ilgtermiņa sekas, lai aizstāvētu Ukrainu, liecina ECFR aptauja. Tostarp bēgļus pie Eiropas robežām, augstākas enerģijas izmaksas, lielāku ekonomisko piespiešanu, kiberuzbrukumus un turpmākas Krievijas militārās darbības draudus.

Lielākā daļa no visām aptaujātajām valstīm, izņemot Zviedriju, apgalvo, ka Krievijas nostāja pret Ukrainu apdraud viņu pašu nāciju, īpaši saistībā ar enerģētisko atkarību.

"Klišeja, ka karš ir "neiedomājams", vairs neatbilst patiesībai," citēti padomes ārpolitikas eksperti, piebilstot, ka tuvākās nedēļas "pārbaudīs, vai eiropieši var pāriet no pasaules, ko veido "maigā vara", uz tādu, kuru veido noturība".

"Krievijas un Ukrainas krīze var izrādīties Eiropas drošības ūdensšķirtne," sacīja ECFR līdzdibinātājs Marks Leonards.

"ES valstis Ukrainas jautājumā attēlo kā sašķeltas, vājas un neesošas. Tomēr mūsu aptauja liecina, ka Eiropas pilsoņi – ziemeļos, dienvidos, austrumos un rietumos – ir vienoti. Viņi piekrīt, ka Vladimirs Putins varētu veikt militāras darbības un ka Eiropai kopā ar saviem NATO partneriem jādodas palīgā Ukrainai," pauda ECFR līdzdibinātājs.