Aptaujas: Galēji labējās partijas EP vēlēšanās varētu gūt vēl nebijušus panākumus

Šodien ar mums kopā balso arī Itālijas, Maltas un Slovākijas, Čehijas un Igaunijas pilsoņi, taču galvenā balsošanas diena ir rīt , kad balsos pārējo 20 Eiropas Savienības (ES) valstu, tostarp Lietuvas, Vācijas, Francijas un Polijas pilsoņi.

Balsošanu ceturtdien ievadīja Nīderlandes pilsoņi. Tur pretēji prognozētajam tā sauktie "exitpoll" jeb vēlētāju aptaujas pie iecirkņiem rezultāti liecina, ka galēji labējiem nav izdevies iegūt lielāko balsu skaitu. Taču jāuzsver, ka šie rezultāti balstīti tikai uz vēlētāju aptaujām pie iecirkņiem un var kardināli atšķirties no oficiālajiem rezultātiem, kuri sāks parādīties naktī uz pirmdienu.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka tiešām šajās vēlēšanās labējās un galēji labējās partijas gūs vēl nebijušus panākumus. Un šādi rezultāti varētu mainīt Eiropas Savienības prioritātes. Bet, visticamāk, galēji labējie spēki nebūs Eiropas Parlamentā smagsvars. Tiek prognozēts, ka abas līdz šim lielākās EP frakcijas – Eiropas Tautas partija un sociālisti – saglabās vadošās pozīcijas, bet zaudēs deputātu vietas. Šajā gadījumā parlamentārā vairākuma nodrošināšanai būs nepieciešamas plašas koalīcijas, kas, protams, var ietekmēt arī lēmumu pieņemšanas procesus parlamebta darbā.

Aptuveni 400 miljoni Eiropas Savienības pilsoņu šonedēļ ir tiesības doties pie vēlēšanu urnām, lai vienā no lielākajiem globālajiem demokrātijas pasākumiem ievēlētu Eiropas Parlamenta deputātus.

Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā aizsardzība un drošība tiek uzskatīta par galvenajām prioritātēm nākamo piecu gadu Eiropas Savienības politikā. Šodien, uzstajoties Vācijas vēlētāju priekšā, Eiropas Komisijas prezidente uzsvēra, ka bez drošas Ukrainas, nebūs drošas Eiropas Savienības.

"Mums šodien un rīt jāstāv blakus Ukrainai un jāatbalsta viņi ar visu nepieciešamo. Ukrainai jāspēj uz mums paļauties. Slava Ukrainai, Slava Ukrainai," sacīja Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.

Arī vēlētāju aptaujas liecina, ka ES pilsoņiem visvairāk rūp drošība. Tam seko ekonomika, darbavietas, nabadzība un sabiedrības veselība.  Jaunākās "Politico" prognozes liecina, ka  Eiropas Parlamenta vēlēšanās galēji labējo partiju pārstāvju skaits pārsniegs centriski labējās pro-ukrainiskās Eiropas Tautas partijas pārstāvju skaitu. Eiropas Komisijas vadītāja šodien uzsvēra, ka šo politisko spēku nākšana pie varas ir bīstama Savienības nākotnei.

"Neatkarīgi no tā, vai tā ir Marina Lepēna Francijā vai AFD šeit Vācijā, vai tā ir Konfederacja Polijā, vai tā ir Vazraz-dane Bulgārijā, vai tā ir Čega Portugālē, nosaukumi var būt dažādi, taču šiem ekstrēmistiem ir viena kopīga iezīme – viņi vēlas vājināt, iznīcināt un sagraut mūsu Eiropu," uzsvēra Leiena.

Piecās Eiropas Savienības valstīs — Itālijā, Ungārijā, Čehijā, Slovākijā un Somijā — valdībā ir labējās vai galēji labējās nacionālistu partijas, taču arī to vidū valda krīze. Starp labējiem ir gan Kremļa vadoņa Vladimira Putina, gan Ukrainas atbalstītāji, gan Ķīnas draugi, gan asi Ķīnas kritizētāji.

Kopā ar mums šodien balso arī Slovaki, kur valdības vadītājs ir prokrieviski noskaņotais politiķis Roberts Fico. Analītiķi uzskata, ka mēģinājums nogalināt populistisko premjerministru varētu uzlabot eiroskeptiķu izredzes uzvarēt balsojumā. Taču šodien pie vēlēšanu urnām uzrunātie slovāki gan sacīja, ka cilvēki nepietiekami novērtē ieguvumus no dalības savienībā.

"Es domāju, ka ļoti maz cilvēku piedalās, jo viņi neapzinās mūsu vietu Eiropas Savienībā vai to, ko Eiropas Savienība patiesībā dara Slovākijas labā. Tas netiek pietiekami popularizēts," sacīja slovāku vēlētājs Samuels Liptaks.

Pirmais izaicinājums jaunajam parlamentam būs izveidot koalīciju, visticamāk, dažādu politisko uzskatu pārstavētu partiju starpā. Pēc tam rast kompromisu par to, kurš ieņems bloka institūciju galvenos amatus, tostarp nākamais Eiropas Komisijas sastāvs, kā arī pašreizējās Eiropas Komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas liktenis. Šī brīža prognozes liecina, ka viņai ir labas izredzes tikt amatā uz otru termiņu.