Asada režīms dažu dienu laikā nemierniekiem zaudējis vērienīgas teritorijas
Ar jaunu sparu atsācies pilsoņu karš Sīrijā. Jau vairāk nekā nedēļu šajā valstī ir izvērsta plaša mēroga karadarbība. Pēdējo dienu cīņas ir sagrāvušas ieilgušo valsts sarežģītā pilsoņu kara strupceļu. Sīrijā tā ir realitāte jau vairāk nekā desmit gadu. Karā ir iesaistītas vairākas nemiernieku grupas, kā arī vairākas valstis.
Par jaunāko kauju iemeslu ir kalpojusi jaunas nemiernieku koalīcijas uzsāktā ofensīva. Nemierniekiem nedēļas laikā izdevies ieņemt vienas no Sīrijas lielākajām pilsētām – Alepo un Hamu.
Pēdējo dienu cīņas ir sagrāvušas ieilgušo valsts sarežģītā pilsoņu kara strupceļu. Tas šeit ir realitāte jau vairāk nekā desmit gadu, karā ir iesaistītas vairākas nemiernieku grupas, kā arī vairākas valstis.
"Sniedzu jums labas ziņas, mani brāļi, ka mēs sākam ieiet Hamas pilsētā, lai attīrītu brūces, kas Sīrijā ir palikušas 40 gadu garumā. Es lūdzu visuvarenajam Dievam, lai tā būtu iekarošana, kurā nav sacelšanās."
Hamas un Alepo zaudējums ir pamatīgs trieciens Sīrijas diktatora Bašara al Asada režīmam. Tagad nemierniekiem ir pavērts ceļš, lai virzītos tālāk uz galvaspilsētu Damasku un turpinātu cīņas pret diktatūru.
Īpaši būtisks ir Hamas zaudējums, jo pilsēta kalpojusi par sava veida "vārtiem" Sīrijas piekrastes ostas pilsētām, kur atrodas ne vien al Asadam svarīgi stratēģiski objekti, bet arī Krievijas jūras kara flotes un gaisa spēku bāze.
The first visuals from Hama Military airbase show active Russian jets left behind by the Syrian Arab Army
HTS captures several Syrian army aircraft, but it is not known whether they are still operational. pic.twitter.com/uOZX60LJ9q
— NEXTA (@nexta_tv) December 5, 2024
"Šādās situācijās, kuras redzam šodien, Asada režīms jūtas visvairāk apdraudēts. Gadu gaitā viņš un režīma atbalstītāji ir centušies sagrozīt patiesību, izmantojot melus un dezinformācijas kampaņas par ķīmisko ieroču uzbrukumiem un tiem, kas tos ir dokumentējuši."
Ticamākais iemesls, kāpēc tieši tagad sākusies nemiernieku aktivitāte un jauna vēlme gāzt al Asadu, lai izveidotu jaunu valdību, ir iespēja izmantot diktatora vājās vietas.
Proti, laiku, kad viņa galvenie sabiedrotie – Krievija un Irāna – ir novērsušies no kara Sīrijā un pievērsušies citiem konfliktiem. Tie ir vai nu pašu sākti, kā Krievijas iebrukums Ukrainā, vai atbalstītiem, – kā Irāna "Hezbollā" un "Hamās" karā pret Izraēlu.
Jaunā nemiernieku koalīcija, kas šobrīd turpina izvērst ofensīvu Sīrijā, sastāv gan no mērenākiem al Asada režīma pretiniekiem, gan radikālā islāma atbalstītājiem.
Pēc tam, kad nedēļas laikā nemiernieku grupai ir izdevies ieņemt divas no lielākajām valsts pilsētām, viņi turpina virzīties vēl uz priekšu. Uz valsts dienvidiem, un šobrīd atrodas mazāk nekā kilometra attālumā no trešās lielākās pilsētas Sīrijā – Homsas.
⚡️BREAKING: A drone strike has reportedly hit the Ministry of Defense building on Omayyad Square in Damascus, Syria pic.twitter.com/O6tZ8OOCmx
— NEXTA (@nexta_tv) December 6, 2024
Situācijai turpinot saasināties, Sīrijas galvenā sabiedrotā Krievija ir ieteikusi saviem pilsoņiem pamest šo valsti, tikmēr blakus esošā Jordānija ir slēgusi robežu ar Sīriju.
Pilsoņu karš Sīrijā sākās 2011. gadā, kad Asada režīms vardarbīgi apspieda demokrātiju atbalstošus protestus, kā rezultātā izveidojās vairāki bruņoti opozīcijas grupējumi.
Ārvalstu varas atbalstīja abas puses – ASV un reģionālie sabiedrotie atbalstīja opozīciju, savukārt Asadam palīdzēja Krievija, Irāna un tai pakļautie grupējumi.
Lai gan 2020. gadā tika panākts pamiers, kas samazināja karadarbību, Asada valdība pilnīgu kontroli pār valsti tā arī neatguva un jaunā karadarbības eskalācija pierāda, ka arī iesaldēti konflikti ir un paliek neatrisināti konflikti.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
