Ar pretgaisa aizsardzību vien nepietiek: Ukrainai vajag spēcīgu un noturīgu ASV atbalstu
Krievija ir atsākusi masīvus gaisa triecienus Ukrainā, trāpot vairākās pilsētās. Uzbrukumi notiek laikā, kad ASV prezidents Donalds Tramps ir ļāvis NATO sabiedrotajiem iegādāties amerikāņu "Patriot" pretgaisa sistēmas Ukrainas aizsardzībai, taču vienlaikus atteicies sūtīt Kijivai tālas darbības ieročus.
Pēc pāris dienu klusuma, kamēr Kijivā viesojās ASV prezidenta īpašais sūtnis Kīts Kellogs, Krievija jau atkal ir veikusi kārtējo masīvo dronu un raķešu uzbrukumu Ukrainai, atstājot ievainotus cilvēkus un postījumus vairākās pilsētās – Krivijrihā, Harkivā un Vinnicā. Vinnicā Krievijas droni trāpījuši arī poļu īpašumā esošai rūpnīcai.
"Atbrauca ģenerālis Kellogs, un divas naktis pēc kārtas vairs nebija masīvās bombardēšanas. Tas ir ļoti interesants piemērs. Nebija spēcīgu uzbrukumu ne šajā, ne iepriekšējā naktī. Cilvēki pat sāka jokot, ka mums jāizsniedz Kellogam Ukrainas pase un jāatstāj viņš šeit uz palikšanu. Un jāļauj amerikāņiem braukt pie mums biežāk… Ko tas nozīmē? Putins bombardē civiliedzīvotājus, bet, kad amerikāņi ir klāt, viņš to nedara, bet viņš nevēlas totālu eskalāciju."
Šie kārtējie triecieni notiek laikā, kad ASV prezidents Donalds Tramps ir lēmis mainīt savu nostāju, ļaujot NATO sabiedrotajiem iegādāties ASV ražotās "Patriot" pretgaisa aizsardzības sistēmas Ukrainai — tādējādi apejot tiešu ASV ieroču nosūtīšanu kara plosītajai valstij. Ukrainai šīs ārkārtīgi dārgās un efektīvās pretgaisa aizsardzības sistēmas ir, vārda tiešā nozīmē, izdzīvošanas jautājums.
Tās ir vienas no retajām sistēmām, kas spēj notriekt gan ballistiskās, gan spārnotās raķetes, ar kurām Krievija regulāri uzbrūk pilsētām. Tās spēj aizsargāt plašus rajonus, tostarp enerģētikas objektus, militārās bāzes un civilos centrus. Pašlaik Ukrainai ir tikai sešas šādas darbspējīgas sistēmas, bet Kijiva lūdz vismaz desmit, lai spētu aizsargāties pret gandrīz katru nakti notiekošajiem uzbrukumiem.
Baltā nama saimnieks Tramps apgalvo, ka daļa "Patriot" sistēmu jau ir ceļā no Vācijas, taču viņa atbalsta apmērs, neraugoties uz pozitīvajām tendencēm, joprojām ir neskaidrs. Lai gan viņš ir brīdinājis Putinu, ka būs jāuzsāk miera sarunas 50 dienu laikā, citādi sekos bargas ekonomiskās sankcijas — taču vienlaikus arī mudinājis Zelenski neuzbrukt Maskavai, pat neskatoties uz to, ka agrāk pats bija izteicis Ukrainai lūgumu apsvērt to izdarīt.
Un šeit izpaužas Trampa divējādā daba – viņš dusmojas, ka Putins ignorē viņa miera piedāvājumus, taču vilcinās sniegt Ukrainai tālas darbības rādiusa ieročus, kurus tā visvairāk lūdz.
Tikmēr Eiropa, īpaši Vācija, turpina iesaistīties aktīvāk — gan finansiāli, gan diplomātiski — faktiski mudinot Trampu uz rīcību, bet vienlaikus cenšoties viņu un Kremli nepārbiedēt. Analītiķi vērš uzmanību uz to, ka Ukrainai vajag vairāk nekā tikai gaisa aizsardzību — tai vajag drosmīgu un noturīgu ASV atbalstu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
