Diasporas koru virsdiriģenta Ivara Cinkusa pavadībā Ņujorkas, Bostonas un Vašingtonas koristi gatavojas Latvijas dzimšanas dienai veltītam koncertam. Šeit zem Ņujorkas latviešu evaņģēliski luteriskās draudzes jumta sapulcējušies kā dziedātāji, tā dejotāji, kuri latviešu tautas tradīcijas izkopj no paaudzes paaudzē.
"Ņujorkas latviešu koris ir ļoti tradīcijām bagāts koris, kurā ir koristi, kas dzied kopš 60. gadiem un ir arī pilnīgi jauni. Par to ir prieks. Vecā trimda vēl šeit ir ļoti dzīva, to var arī redzēt un jaunie nāk, lēnām pievienojas. Te ir labas meitenes, daudz veču, nu, šis koris ir lietas koks, var teikt, ar šitiem var strādāt mierīgi."
"Taisnas rokas, Tu esi Brīvības pieminekļa Milda – Tu esi svarīgākais [angļu val. you are the main thing], aizkars atvērsies un Jūs stāvēsiet te visu laiku, kamēr es skaitīšu dzejoli – Jums ir jāsēž mierīgi – nekustaties," viņš rāda.
"Sarkanbaltās debesīs apmirdz trijas zelta zvaigznes viena zvaigzne Kurzemīt’, otra zvaigzne Vidzemīte, trešā zvaigzne zvaigznājā, tā bij mīļā Latgalīte," atskan zālē.
Šī ir lielākā latviešu sabiedriskā organizācija Ņujorkā un lielākā latviešu organizācija ASV, kas izkopj latvietību un uztur Amerikas tautiešu saites ar Latviju jau virāk nekā simts gadu, apvienojot trimdas latviešus, viņu bērnus un bērnu bērnus.
"Tad, kad mēs augām, 70., 80. gados, Latvija nebija brīva. Mūsu vecvecāki, vecāki zina, ka kādam ir jāuztur latvietība, jo Latvijā tas tad nenotika. Mēs uzaugām ļoti stiprā latviešu vidē, Minesotā, tas bija ļoti spēcīgi, vismaz manā paaudzē biežāk runāja latviski nekā angliski," saka Amerikas latviete, tautas deju kolektīva "Jumalīte" vadītāja Kristīne Ģiga.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Kristine ir dzimusi ASV, viņas vecāki bija mazi bērni, kad 1944. gadā bija spiesti pamest Latviju. Bet, neraugoties uz to, ka dzimusi Amerikā, viņa sevi šodien sauc par latvieti un vada tautas deju kolektīvu "Jumalīte".
"Ir otrās, trešās paaudzes tagad, kas arī ir izaugušas no tās pašas saknes, ka latvietība ir svarīga. Mums ir ļoti stipras saites ar Latviju, tas ir kaut kas ļoti īpašs. Es jūtos tā, ka bez latvietības es īsti nebūtu nekas," saka viņa.
Par spīti dzivei svešumā, katra sirds ir Latvijā, un tieši tas ir iemesls, kāpēc Amerikas latviešu kopienas ir tik spēcīgas ar latvietības un mūsu tautas vērtību saglabāšanu.
Dziesma Teteris
Amerikas latviete, koriste
"Mana meita pirmo reizi latviešu sabiedrībā uz pirmo latviešu sarīkojumu ieradās astoņu dienu vecumā – mēs bijām tikko no slimnīcas iznākuši ārā. Tā viņa man ir uzaugusi latviešu namā uz galda, zem galda, tad aiz galda, vēlāk jau pie galda. Viņa ir izaugusi par vienu fantastisku jaunu meiteni, bet es un mans vīrs nevaram par to ņemt pilnu kredītu, jo viņu uzaudzināja latviešu sabiedrība, katrs latvietis, kas tur bija."
Uz jautājumu, nozīmē dziedāt korī, Dziesma saka, ka viņas vārds ir Dziesma un, arī braucot mājās, tā vietā, lai klausītos popu vai citas dziesmas, kas tur radio skan, viņa klausās latviešu Dziesmu svētku ierakstus. Tā ir tāda dvēseles paēdināšana.
Latviešu tautas tērpi, karoga lentas pie sirds – pacilāts, patriotisks, bet vienlaikus sāpīgs šis laiks, ir arī mūsu tautiešiem šeit, kuriem Krievijas iebrukums Ukrainā uzplēsis rētas viņu dzīvēm, kuras savulaik no dzimtenes prom aizveda Padomju Savienības okupācija. Un tieši tāpēc Amerikas latvieši sniedz milzu ieguldījumu, atbalstot Ukrainas cilvēkus un karavīrus.
"Tie no mums, kas gāja cauri Otrajam pasaules karam, mēs atceramies bēdīgus bēdīgus skatus, ko šodien redzam uz televīzijas no Ukrainas. Mums ir kaut kā ar garu un ticību jāpārvar tas zvērs, kurš dzīvo Krievijā. Mums tas ir jāpārvar, mēs sakām lielu paldies tām ukraiņu dvēselēm, kas mums palīdz but brīviem," saka Ņujorkas latviešu ev. lut. draudzes palīdzības fonda priekšsēde Māra Ziediņa.
Un tieši brīvību un neatkarību šeit dzīvojošie tautieši aicina novērtēt katru dienu un dziļi sirdīs cer, ka kādudien viņu ceļi atvedīs atpakaļ mājās.
"Šeit es dzīvoju, bet mājas man ir Latvijā. Tiem cilvēkiem, kas dzīvo Latvijā, Latvijai un visiem mums viena liela lieta, pie kā mums jāpiestrādā – sapratni un iecietību, spēku un drosmi pastāvēt par lietām, kurām mēs ticam. Un es tiešām ļoti novēlu, ka Latvija turpinās būt šī mazā, spožā vieta, uz kuru tiecas katra latvieša sirds, kura dzīvo kaut kur citur, bet tāpat tiecas būt mājās. Tāpat es ceru, pati par sevi, ka es atkal kādreiz dzīvošu Latvijā," saka Dziesma.
