Arī Vācijas kanclers Šolcs aicina ļaut ukraiņiem veikt triecienus Krievijā
Francijas prezidents Emanuels Makrons ir kļuvis par vienu pirmajiem Rietumu lielvalstu līderiem, kas skaidri norādījis, – Ukrainai ir jāļauj izmantot sabiedroto sagādātos ieročus, lai mērķētu pa agresora militārajām pozīcijām arī pašas Krievijas iekšienē. Retoriku atbalstījusi arī Vācijas kanclers Olafs Šolcs.
Turot rokās karti, lai būtu skaidrāk saskatāms katram, Francijas prezidents Emanuels Makrons skaidro, kāpēc Ukrainai ir jāatļauj uzbrukt militāriem mērķiem ar Rietumu sabiedroto piegādātajiem ieročiem arī Krievijas iekšienē.
"Kā gan mēs paskaidrosim ukraiņiem, ka būs jāaizsargā pilsētas un būtībā viss ap Harkivu, ja mēs viņiem pateiksim, ka jums nav atļauts sasniegt to punktu, no kura tiek raidītas raķetes. Mēs viņiem sakām: "Mēs apgādājam jūs ar ieročiem, bet jūs nevarat sevi aizstāvēt."
Kopīgā preses konferencē tādu pašu nostāju pauda Vācijas kanclers Olafs Šolcs.
"Man šķiet dīvaini, ka daži cilvēki apgalvo, ka Ukrainai nav atļauts sevi aizstāvēt un veikt nepieciešamos pasākumus, lai to izdarītu. Mēs to nekad neesam pieprasījuši."
Francija kopā ar Vāciju ir vienas no pirmajām lielvarām, kuru līderi pauduši skaidru pozīciju šajā jautājumā.
Līdz šim atsevišķu valstu, tai skaitā arī galvenās militārā atbalsta sniedzējas ASV, nostāja bijusi šāda – ja ļausim savus ziedotos ieročus izmantot Krievijas iekšienē, tas nozīmēs jaunu kara eskalācijas posmu, kā arī iespējamību, ka tajā tiks iesaistīts arī NATO.
"Ja Ukrainai uzbrūk no identificētiem mērķiem Krievijā, manuprāt, mums ir jāļauj viņiem to darīt, ja mēs patiešām vēlamies sasniegt savu mērķi. Un, manuprāt, šādi rīkojoties, mēs nesaasinām situāciju, jo Krievija pati ir tā, kas to dara."
Starp valstīm, kas ir ļāvušas ieročus izmantot bez īpašām atrunām, ir Lielbritānija, Baltijas valstis, Somija un Polija.
Taču jānorāda, ka diskusijas, kas daudzu Ukrainas sabiedroto vidū virmo jau pāris nedēļas, nav palikušas nepamanīts Kremļa sienās un pamanījušās sadusmot tā saimnieku.
"To valstu pārstāvjiem, kas ir NATO dalībvalstis, īpaši Eiropā, īpaši mazajās valstīs, būtu jāapzinās, ar ko viņi spēlējas. Viņiem jāatceras, ka tās galvenokārt ir valstis ar nelielu teritoriju un blīvu apdzīvotību. Šo faktoru viņiem vajadzētu ņemt vērā, pirms runāt par triecieniem dziļi Krievijas teritorijā."
Jebkurā gadījumā liegumu praktiskās sekas visvairāk izjūt Ukrainas civiliedzīvotāji.
Kamēr Kijivai nav ļauts veikt efektīvus un preventīvus triecienus pa pretinieka pozīcijām un jāizlīdzas ar pašu ražoto dronu spējām, tikmēr tas ļauj agresora armijai pulcēt spēkus netālu no Ukrainas otras lielākās pilsētas Harkivas, kas jau nedēļām ik dienu tiek terorizēta ar jauniem uzbrukumu viļņiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
