Uz saturu

Artilēristi TV3 Ziņām: Mūs motivē tas, ka gribam dzīvot savā Ukrainā

2025. gada 22. augustā 20:33

Donbasa frontē situācija arvien ir vissmagākā, un krievi par katru cenu mēģina izrauties uz priekšu… Ukrainas aizstāvji ir pārguruši, bet neviens nav gatavs atdot ienaidniekam zemi, par kuru izliets jau tik daudz asiņu.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Pie artilēristiem pozīcijās TV3 Ziņas ierodas, kad viņiem jādodas uzdevumā, ienaidnieks sācis uzbrukumu, karavīriem jāsniedz atbalsts saviem kājniekiem priekšējās līnijās – uzdevums iznīcināt okupantu dzīvo spēku.

Kopš augusta sākuma artilērija strādā teju bez apstājas, jo krievu armija šeit Donbasa frontē uzbrūk bez apstājas.

Karavīri neslēpj – šeit frontē izjūt, ka okupantu karaspēks visus savus spēkus šobrīd sakoncentrējis, lai sagrābtu pēc iespējas plašākas teritorijas Doneckas apgabalā.

Dzirdams, kā ienaidnieka bezpilota lidaparāti spieto virs artilēristu pozīcijām. Okupanti cenšas izskaitļot, kur tieši atrodas artilēristu pozīcijas. Bet pagaidām maskēšanās strādā.

"Es esmu frontē jau no 2022. gada. Pievienojos armijai, jo redzēju, ka valstī ir smaga situācija, jāpalīdz – šo visu gadu laikā esmu aizstāvējis mūsu Doneckas un Luhanskas apgabalus," stāsta Ukrainas Bruņoto spēku karavīrs, artilēristu ekipāžas komandieris Mikola.

Uz jautājumu, kā atceras dienu, kad krievi sāka pilna mēroga karu, viņš atbild: "Bija auksti, neizpratne. Būtībā jau tas bija gaidāms, bet vienalga sajūtas bija nepatīkamas. Cenšamies viņus apturēt, noturēt, bet lien un lien. Viņi iznīcina mūsu pilsētas, iznīcina mūsu tautu, lien, kaut ko no mums grib visu laiku, neļauj mierīgi dzīvot."

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Visi ir noguruši, bet neviens te nav gatavs nolikt ieročus un atdot ienaidniekam savu zemi – cīņās, par kuru izliets jau tik daudz asiņu.

Taujāts, vai seko līdzi politiskajiem notikumiem un iespējamajām sarunām ar Krieviju, karavīrs atteic: "Godīgi… Es daudz neskatos, protams, ka klausos, lasu, bet sarunas. Neko mums labu neatnesīs, tāpat sargāsim savu zemi tālāk. Pat ja kaut ko uz brīdi apstādinās, pēc laika viņi atkal uzbruks."

Runājot par savu motivāciju, Mikola saka: "Es negribu, lai maniem bērniem būtu jākaro, lai viņiem nebūtu jādzīvo šādos dubļos un apstākļos, kā mēs te dzīvojam. Es vienkārši gribu dzīvot savā valstī. Nevis kaut kur ārzemēs, bet savā valstī, savā Ukrainā, lai šeit varētu mierīgi dzīvot arī mana ģimene."

Tikmēr ienaidnieks ir izskaitļojis aptuveno vietu, no kura ukraiņi tikko šāvuši. Pēc pusstundas ilgstošas ienaidnieka apšaudes iestājas miers. Par laimi, krievu armija tomēr nespēja precīzi izskaitļot artilēristu atrašanās vietu.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm