ASV izlūki atklāj Krievijas kodoltriecienu apspriedes. Kremlis nekavējoties taisnojas
Krievijas militārie līderi aizvadītajā mēnesī apsprieduši, kad un kā Maskava pret Ukrainu varētu izmantot taktiskos kodolieročus, vēsta "’The New York Times’’. Lielvalsts Ārlietu ministrija gan taisnojas, ka tā "’hipotētiski’’ varētu izmantot kodolieročus, bet tikai gadījumā, ja būtu nepieciešams aizsargāt savu pastāvēšanu.
Saskaņā ar vairāku ASV amatpersonu sniegto informāciju Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Putins sarunās par kodolieroču izmantošanu karā Ukrainā nepiedalījās. Tomēr pats fakts, ka šādas sarunas ir notikušas, raisījušas satraukumu ASV prezidenta Džo Baidena birojā. Tiek lēsts, ka tās ļoti spilgti parāda Krievijas ģenerāļu neapmierinātību ar savām neveiksmēm kaujaslaukā un rosina domāt – Putina retorika par kodolieroču izmantošanu varētu nebūt tikai tukša mutes brūķēšana.
Izlūkdienestu iegūtā informācija par Krievijas sarunām ASV valdības rokās nonāca oktobra vidū. Amatpersonas precīzus Maskavas apspriestos rīcības scenārijus neatklāj, taču Putina potenciālais izmisums gūt uzvaru karā Ukrainā un atgūties no līdzšinējiem zaudējumiem varētu novest pie kodolieroču izmantošanas.
ASV Nacionālās drošības padomes pārstāvis Džons Kirbijs arī atsacījies iztirzāt konkrētus Maskavas apspriestos scenārijus, bet vienlaikus paudis, ka potenciālie draudi tiek uztverti nopietni un ASV turpina sekot līdzi situācijas iespējamai attīstībai. Pašlaik gan nav novērotas nekādas indikācijas, ka Krievija jau gatavojas šādu ieroču izmantošanai.
Kā vēsta "’Meduza’’, savā ziņā reaģējot uz "’The New York Times’’ publikāciju, Krievijas Ārlietu ministrija izplatījusi paziņojumu, kurā skaidro – Krievija "’hipotētiski’’ varētu izmantot kodolieročus, bet tikai aizsardzības nolūkos vai tad, ja tiktu apdraudēta valsts pastāvēšana.
"’Krievija stingri un konsekventi vadās pēc postulāta par kodolkara nepieļaujamību, kurā nevar būt uzvarētāju un kuru nekad nedrīkst uzsākt. Krievijas doktrinārās vadlīnijas šajā jomā ir ļoti skaidri izklāstītas, tām ir tikai aizsardzības raksturs, un tās nav ļauts plaši interpretēt. Reakciju uz [citas valsts] kodolieroču izmantošanu Krievija hipotētiski pieļauj, bet tikai reaģējot uz agresiju, kas veikta, izmantojot masu iznīcināšanas ieročus, vai agresiju ar konvencionālo ieroču izmantošanu, kad tiek apdraudēta pati valsts pastāvēšanas,’’ teikts Kremļa paziņojumā.
Tāpat Krievijas Ārlietu ministrija uzsvērusi, ka galvenā prioritāte ir novērst jebkādu kodolvalstu militāru sadursmi. Līdz ar to ministrija aicina citas valstis, kuru īpašumā ir kodolieroči, "’praktiski demonstrēt savu gatavību strādāt pie šī prioritārā uzdevuma un atteikties no bīstamiem mēģinājumiem aizskart otra dzīvībai svarīgas intereses, balansējot uz tieša bruņota konflikta robežas’’.
Jāpiebilst, ka Pentagons aplēsis, ka Krievijas rīcībā varētu būt līdz pat 2000 taktisko kodolieroču, kas radīti izmantošanai kaujaslaukā. Līdz šim šāda veida ieroči vēl nekad nav izmantoti kaujās, taču iespējamie veidi, kā tos varētu izmantot, ir neskaitāmi daudz.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
