ASV, Jordāna un Izraēla kopīgi spriež, kā atbalstīt sīriešus pēc Asada krišanas
Homsas pilsētas ielās, kas daudzviet izskatās kā gruvešu kaudzes, valda prieks. Šeit pamazām sāk atgriezties iedzīvotāji, kas savulaik pēc Arābu pavasara protestiem 2011. gadā bija devušies bēgļu gaitās, lai izbēgtu no diktatora Bašara al Asada režīma vajāšanas.
Tagad, lai arī par nākotni ir vairāk jautājumu nekā atbilžu, viņi cer dzīvi sākt no jauna.
"Es joprojām nevaru tam noticēt. Es joprojām ar visiem cenšos sasveicināties. Pirmo reizi 14 gadu laikā redzu savu mammu."
Taču par mieru šajā valstī aizvien varam runāt tikai relatīvā izpratnē. Pēc Asada režīma krišanas Izraēla ir paziņojusi, ka tā saglabās militāro kontroli pār ieņemtajām Sīrijas teritorijām, līdz tiks izveidoti jauni drošības spēki. Kas nozīmē, ka Izraēlas spēku klātbūtne šajā valstī varētu ieilgt.
"Izraēla darīs visu nepieciešamo, lai nodrošinātu drošību pret jebkādiem draudiem. Tas ir iemesls, kāpēc valdība pilnvaroja mūsu drošības spēkus uz laiku pārņemt kontroli pār buferzonu starp Izraēlu un Sīriju, līdz tiks izveidoti efektīvi spēki, lai īstenotu 1974. gada nolīgumu par spēku nošķiršanu."
Par to, kā novērst nemiernieku pārgrupēšanos un nodrošināt, ka Sīrija nekļūst par jaunu terorisma bāzi, šodien Tuvajos Austrumos sprieda ASV augstākās amatpersonas drošības jomā.
Savienoto Valstu nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans Jeruzalemē tikās ar Izraēlas premjerministru Benjaminu Netanjahu.
Savukārt ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens Jordānijā tikās ar šīs valsts galvenajām amatpersonām, kā arī Turcijas līderiem.
"Mēs esam atgriezušies reģionā laikā, kad Sīrijai un tās kaimiņvalstīm ir gan patiesi daudzsološs, gan arī bīstams laiks. Mūsu darba mērķis šeit ir koordinēt centienus visā reģionā, lai atbalstītu Sīrijas tautu, kad tā atbrīvojas no Asada brutālās diktatūras. Mēs koncentrējamies nevis uz Sīrijas ceļa izvēli, bet gan uz to, lai nodrošinātu, ka Sīrijas iedzīvotājiem ir iespēja izvēlēties savu turpmāko ceļu. Jebkurai pārejas posma valdībai ir jāievēro noteikti pamatprincipi, un tai ir jābūt iekļaujošai."
Vēl aizvien atklāts jautājums paliek par to, kāda būs ASV nostāja attiecībā uz nemiernieku grupējumu "Hayat Tahrir al Sham", kas gāza Asada režīmu. Vismaz pagaidām Vašingtona vēl nav pārskatījusi lēmumu, ar kuru grupējums tika atzīts par teroristu organizāciju. Taču tanī pat laikā tā joprojām esot atvērta dialogam.
Tikmēr Eiropas valstis sola pārvērtēt patvēruma politiku. Proti, sākoties pilsoņu karam Sīrijā, tas kalpoja par iemeslu lielam migrantu pieplūdumam Eiropā. Lai gan vairākas valstis teju uzreiz pēc Asada krišanas paziņoja, ka apturēs lēmumu pieņemšanu par Sīrijas patvēruma pieprasījumiem, tās ir paziņojušas, ka ar izraidīšanu vēl nesteigsies.
"No mūsu viedokļa raugoties, būtu jāgaida vēl dažas dienas, lai redzētu, uz kurieni tagad virzās Sīrija, kāds ir minoritāšu aizsardzības statuss, kāda ir cilvēku aizsardzība. Un tikai tad varētu lemt par repatriāciju."
Taču Sīrijas iedzīvotāji aizvien turpina dzīvot "dienā pēc" režīma krišanas. Lai gan no cietumiem šajā valstī jau ir atbrīvoti tūkstošiem diktatūras ieslodzīto, daudzas ģimenes aizvien meklē savus tuviniekus, kuri varētu būt turēti slepenos cietumos.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
