ASV karš Irānā novērš uzmanību no Krievijas kara Ukrainā
Karš starp Amerikas Savienotajām Valstīm, Izraēlu un Irānu turpina paplašināties un arvien vairāk ietekmē arī Krievijas karu Ukrainā — novirzot daļu Rietumu militāro resursu uz Tuvajiem Austrumiem, paaugstinot energoresursu cenas, kas nāk par labu Maskavas kara mašinērijas makam, un vienlaikus novēršot daļu starptautiskās uzmanības no Kijivas.
ASV un Izraēlas sāktais karš turpina izplesties ģeogrāfiski. Azerbaidžāna paziņojusi, ka dronu uzbrukumos, no Irānas teritorijas, bojāta lidosta Nahčivanas apgabalā, kas atrodas netālu no Irānas robežas. Irāna savu atbildību noliedz, Baku saka – atbildēs.
"Azerbaidžāna stingri nosoda šo briesmīgo teroraktu. Vainīgie nekavējoties jāsauc pie atbildības."
Izraēla pēdējās diennakts laikā ir veikusi jaunus triecienus Teherānā un pret Irānas atbalstītā grupējuma "Hezbollah" mērķiem Beirūtā. Savukārt Irāna raidījusi raķetes un dronus pret Izraēlu un ASV sabiedrotajiem Persijas līča reģionā. Kopējais bojāgājušo skaits reģionā jau varētu pārsniegt tūkstoti cilvēku.
Eiropas sabiedrotie aizvien ir piesardzīgi. Francija ļāvusi ASV izmantot savas aviobāzes reģionā tikai nekaujas lidmašīnām, savukārt Kanāda neizslēdz iespējamu iesaisti, ja konflikts turpinās eskalēties. Arī briti palielinās savu klātbūtni reģionā.
"Varu paziņot, ka nosūtām vēl četrus iznīcinātājus "Typhoon", kas pievienosies mūsu eskadriļai Katarā, lai stiprinātu aizsardzības operācijas gan Katarā, gan visā reģionā. Rīt Kiprā ieradīsies arī "Wildcat" helikopteri ar pretdronu spējām. (..) Mēs arī esam izvietojuši karakuģi Vidusjūrā un esam ļāvuši ASV izmantot Lielbritānijas militārās bāzes aizsardzības operācijām — lai pārtvertu Irānas raķetes, vēl pirms tās tiek palaistas pret mūsu cilvēkiem un mūsu sabiedrotajiem."
Vašingtonā, savukārt, kā tika paredzēts, ASV Senāts ir noraidījis rezolūciju, kas būtu ierobežojusi prezidenta Donalda Trampa pilnvaras turpināt militārās operācijas pret Irānu. Līdzīgs balsojums šodien gaidāms arī Pārstāvju palātā.
Tikmēr pats Baltā nama saimnieks Donalds Tramps intervijā portālam "Axios" izklāstījis arī savu redzējumu, kā vēl mazināt Irānas draudus — viņaprāt, Irānai būtu jāļauj Donaldam Trampam tieši iesaistīties Irānas nākamā līdera izvēlē.
Tikmēr Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis atzinis, ka šonedēļ plānotās trīspusējās miera sarunas starp Ukrainu, Krieviju un Amerikas Savienotajām Valstīm pašlaik ir "apturētas", jo Vašingtonas uzmanība faktiski pilnā mērā pievērsta konfliktam Tuvajos Austrumos.
"Mēs ar Ameriku turpinām sazināties praktiski katru dienu. Šobrīd, ņemot vērā situāciju ap Irānu, nav nepieciešamo signālu trīspusējās tikšanās rīkošanai. Taču, tiklīdz drošības situācija un kopējais politiskais konteksts ļaus atsākt trīspusējo diplomātisko darbu, tas arī notiks. Ukraina tam ir gatava."
Vienlaikus Ukrainas kaujas pieredze kļuvusi īpaši pieprasīta — Rietumu un Persijas līča reģiona partneri interesējas par Kijivas pieredzi Irānā izstrādāto "Shahed" dronu pārtveršanā. Zelenskis uzsver, ka Ukraina ir gatava dalīties savās zināšanās, taču tikai ar nosacījumu, ka saņems papildu pretgaisa aizsardzības sistēmas, piemēram, "Patriot" raķetes, kas ir kritiski nepieciešamas Ukrainas pilsētu aizsardzībai pret Krievijas uzbrukumiem.
"Man pašai ir bijušas sarunas ar vairāku Persijas līča valstu pārstāvjiem, un viņi ir bijuši patiesi pārsteigti par to, cik daudz Ukraina šajā jomā spēj palīdzēt — pat neskatoties uz to, ka pati pastāvīgi atrodas smagu uzbrukumu apstākļos. Līdz šim atbalsts lielākoties bijis vienvirziena, taču iespējams, ka no šī brīža tas varētu kļūt abpusējs."
Vēl arī jāpiebilst, ka nozares eksperti brīdina, ka jaunais karš Tuvajos Austrumos var novirzīt daļu Rietumu militāro resursu prom no Ukrainas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
