Minhenē turpinās ikgadējā Drošības konference. Tieši tās otrā diena tika gaidīta īpaši, jo uzmanības centrā ASV vēstījumi. Pērn Trampa viceprezidenta Dži Dī Vensa pārspriedumi šokēja Eiropu. ASV valsts sekretārs Marko Rubio šogad Savienoto valstu pozīciju sabiedrotajiem bija izvēlies pasniegt mierīgākā un samiernieciskākā tonī.
"Laikā, kad virsraksti vēsta par transatlantiskā laikmeta beigām, lai visiem ir skaidrs – tas nav ne mūsu mērķis, ne mūsu vēlme. Jo, lai arī mūsu mājas atrodas Rietumu puslodē, mēs, amerikāņi, vienmēr būsim Eiropas bērni," teica Rubio.
Pēc Rubio uzrunas zālē bija jūtams atvieglojums un pat redzamas stāvovācijas. Tiesa Rubio kritizēja Eiropu par nekontrolētu migrāciju, ironizēja par "klimata kultu", asi vērsās pret ANO un atkārtoja Trampa administrācijas vēstījumu – Eiropai pašai jāuzņemas lielāka atbildība par savu drošību.
"Fundamentālais jautājums, uz kuru mums vispirms jāatbild, ir — ko tieši mēs aizsargājam? Jo armijas necīnās abstraktu ideju dēļ. Armijas cīnās par cilvēkiem. Armijas cīnās par valsti. Armijas cīnās par dzīvesveidu. Un tieši to mēs arī aizstāvam," teica Rubio.
Runājot par miera sarunām Ukrainā, Rubio atzina neērto realitāti — Vašingtona joprojām nezina, vai Krievija patiešām vēlas mieru un sarežģītākie jautājumi joprojām ir par teritorijām.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis atgādināja par Krievijas agresiju, uzsverot, ka Ukrainā nav palikusi neviena neskarta elektrostacija un piebilda — drošības lēmumi jāpieņem sabiedrotajiem, nevis Putinam.
"Vai jūs spējat iedomāties Putinu bez kara? Esiet godīgi. Šobrīd viņa uzmanība ir vērsta uz Ukrainu (..) taču viņš neatstās mierā arī citas Eiropas valstis, jo nespēj atteikties no pašas kara idejas. Viņš varbūt sevi redz kā caru, bet patiesībā ir kara vergs," teica Zelenskis.
Diskusiju centrā nonāca arī jautājums par vēlēšanu rīkošanu Ukrainā. "Panāksim uguns pamieru un tad mūsu parlaments mainīs likumu, un mēs rīkosim vēlēšanas, ja tas būs nepieciešams. Ja amerikāņi vēlas vēlēšanas Ukrainā un ja krievi tās pieprasa, mēs esam tam atvērti. (pauze..) Taču mēs varam piedāvāt arī pamieru Krievijai — lai vēlēšanas notiek arī tur," teica Zelenskis.
Amerikāņu vēstījumi Minhenē nebija vienoti. Vairāki Kongresa pārstāvji uzsvēra transatlantiskās sadarbības nozīmi. Demokrāti – brīdināja par draudiem demokrātijai, bet republikāņi vairāk runāja par taisnīgāku pienākumu sadali starp sabiedrotajiem.
"Es domāju, ka principā mums nevajadzētu atalgot imperiālismu. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka Krievija vai jebkura cita valsts turpina pārkāpt citu valstu suverenitāti un par to tiek atalgota, gūstot pārliecību, ka no šādas rīcības var tikai iegūt," teica ASV senatore no Demokrātu partijas Aleksandrija Okasio-Kortesa.
ASV vēstnieks NATO Metjū Vitekers uzsvēra — ASV no alianses neatkāpjas, bet pārkārto attiecības. Viņš vairākas reizes arī izcēla Latvijas ieguldījumu kopējā drošībā. "ASV vienmēr būs kopā ar NATO un tas ir abu partiju atbalstīts princips — ja sabiedrotie tiks apdraudēti, mēs būsim klāt. Taču mēs arī sagaidām, un tas ir ļoti svarīgi, lai mūsu sabiedrotie darītu to, ko dara Latvija un daudzas citas valstis — uzņemtos lielāku atbildību par savu aizsardzību. Jo visi runā par NATO 5to pantu — ka uzbrukums vienai valstij ir uzbrukums visām. Taču pirms tā ir 3ai pants, kas nosaka, ka katra valsts ir atbildīga gan par savu individuālo, gan kolektīvo aizsardzību," piebilda Vitakers.
