ASV nav plāna – kas turpmāk notiks Irānā. Pētnieks skeptisks par režīma maiņu

Rātfelders intervijā uzsvēra, ka patlaban ir redzams, ka režīms bija gatavs šādai, proti, ASV un Izraēlas uzbrukumu situācijai. Diezgan īsā laikā ir nodibinātas jaunas varas struktūras, kuru galvenais uzdevums ir varas pāreja pēc līdera nonāvēšanas, lai valsts varētu turpināt funkcionēt un arī īstenot kara darbību. "Līderi, kuri pagaidām ir pārņēmuši nogalināto personu pienākumus,  nav īpaši citās domās par to, kā vajadzētu veidot attiecības ar rietumiem un kā Irānai pagaidām vajadzētu atbildēt," teic Rātfelders.

Viņš norāda, ka sevišķi liels risks ir apstāklis, ka Irāna jau divkārt mēģinājusi iesaistīties sarunās ar Rietumiem, bet divas reizes sarunu process pārtraukts ar militāru iebrukumu. "Vienā brīdī Irāna sāks domāt, ka ir jāveido kaut kas līdzīgs cietokšņu valstij, kurā attiecīgi lielāku ietekmi varētu spēlēt tā saucamā Irānas revolucionārā gvarde," riskus izgaismo pētnieks. Viņš atgādina, ka līdz šim Ali Hamenei pieeja attiecību veidošanā ar Izraēlu un ASV bijusi tāda, ka ir jāizrāda spēks, tomēr ir arī sarkanās līnijas – uzbrukumi bijuši pragmatiski, artikulēti. Irāna ir centusies izvairīties no plašākas eskalācijas, teic pētnieks.

Tomēr šobrīd sarkanās līnijas Irāna respektē arvien mazāk. "Pagaidām jau ir situācija, ka mēs eajm uz to, ka režīms ieslēdz tādu kā sava veida izdzīvošanas režīmu. Tā ietvaros režīms sāk apsvērt pat agresīvākus, pat ekstrēmākus risinājumus, lai aizstāvētu savas intereses," teic pētnieks.

Toms Rātfelders

Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks

"Piemēram, iepriekš mēs neredzējām tik lielu aktivitāti uzbrukumos Persijas līča valstīm, kas principā ir ASV sabiedrotās. Šīs mazās, Katara, Apvienotie Arābu Emirāti, Bahreina – tagad jau principā uzbrukums šīm valstīm ir daļa jau aktuālās kara darbības. Irāna skaidri ir nodefinējusi, ka tā redz praktiski visus ASV militāros objektos šajās valstīs kā leģitīmu mērķi. Tāpēc pagaidām vismaz situācija neizskatās diez ko iepriecinoša."

Tāpat Rātfelders ir skeptisks par drīzu Irānas režīma maiņu. Viņš akcentē, ka Irānas iekšienē nav līdera, kas varētu organizēt opozīciju, spēcīgu pretestību. "Irānas iekšienē principā cilvēki var iet ielās, bet ir jābūt kādam, kas šos cilvēkus apvienotu vienā spēkā, kas izvirzītus konkrētas prasības režīmam, kas nāktu klajā ar alternatīvu politisku piedāvājumu – tādu, kas principā būtu pie varas pēc islāma revolūcijas gāšanas," tā situāciju vērtē pētnieks.

Toms Rātfelders

Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks

"Mēs redzam varbūt dažas figūras, kā, piemēram, gāztā Irānas šaha mazdēlu, kurš pagaidām cenšas organizēt sava veida pretestību no ārvalstīm. Bet šaha figūra arī savā veidā ir polarizējoša. Atceramies, ka šaha režīma viens no gāšanas iemesliem bija ir tas, ka tas tika redzēts kā ļoti draudzīgs ar ASV, attiecīgi kā sava veida kā ASV pakalpiņš."

Rātfelders akcentē, ka situācija ir problemātiska. Tramps uzskata, ka viņš ir saucis, lai irāņi iziet ielās, bet ir jautājums – kas šo cilvēkus vadīs. Tik īsā laikā pēc protestiem, kas tika asiņaini apspiesti, cilvēki varbūt nevēlēsies riskēt ar savu dzīvību un labklājību. "Pagaidām es vismaz neredzu skaidru ASV plānu, kā no šī stāsta iziet, jo no vienas puses, vari cerēt, ka cilvēki izies ielās un būs kardināla režīma maiņa, bet mums jāskatās pagātnē, ka režīms ir izturējis tik daudzus satricinājumus. Gan iekšējus, gan ārējus, ka es īsti neredzu, kā tas varētu notikt," kristisks ir pētnieks.