Pietiks ar līdzjūtību: Irāna kļūst par kārtējo sabiedroto, kuru Maskava izšķirošā brīdī atstāj vienu

Kopš pilna mēroga kara sākuma Ukrainā Kremlis sevi pozicionējis kā "daudzpolārās pasaules" aizstāvi un ASV hegemonijas pretspēku. Taču izšķirošos brīžos sabiedroto atbalsts izrādījies vājš.

2024. gada nogalē Sīrijas līderis Bašars al Asads pārliecinājās, ka Krievijas atbalsts negarantē režīma izdzīvošanu, kad nemiernieki ieņēma Damasku. Savukārt Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro, kurš šogad nonācis ASV cietumā, arī var uzdot jautājumus – kur bija Maskava krīzes stundā?

Tagad līdzīgu jautājumu uzdod arī Teherāna, kur sestdien ASV un Izraēlas triecienu laikā nogalināts Irānas augstākais līderis Ali Hamenei

VIDEO: Irānas islāmistu režīma vadonis Hamenei ir miris

Bez militāras palīdzības

Formāli Maskavai nebija pienākuma iejaukties – lai gan 2025. gada aprīlī Krievija un Irāna parakstīja stratēģiskās partnerības līgumu, tajā nav savstarpējas aizsardzības klauzulas.

"Līguma parakstīšana nenozīmē militāras alianses izveidi vai savstarpēju militāro palīdzību," toreiz Krievijas parlamentam uzsvēra ārlietu ministra vietnieks Andrejs Rudenko.

Tas nozīmē, ka, lai gan Irāna piegādāja Maskavai "Shahed" dronus un raķetes karam Ukrainā, Kremlis negrasās iesaistīties jaunā militārā konfliktā Teherānas pusē.

Uzzini vairāk: Trampa draudi par "nekad agrāk nepieredzētu spēku" neattur Irānu no jauniem triecieniem; rīkojas arī Izraēla

Arī iepriekš, pērnās vasaras 12 dienu kara laikā starp Izraēlu un Irānu, kad ASV veica triecienus Irānas kodolobjektiem, Krievijas reakcija aprobežojās ar nosodījuma paziņojumiem.

Jūnijā Sanktpēterburgas ekonomikas forumā diktators Vladimirs Putins aizstāvēja Krievijas "neitrālo" nostāju pirmajos uzbrukumos Irānai.

Lasi arī: Kas pārņems varu Teherānā? Pēc augstākā līdera nāves režīms meklē pēcteci

Viņš atgādināja, ka Izraēlā dzīvo vismaz divi miljoni bijušo PSRS pilsoņu. "Tā faktiski ir krieviski runājoša valsts, un mēs, protams, šo faktoru ņemam vērā," sacīja Putins.

Šī pieeja, pēc analītiķu domām, atklāj Maskavas pragmatisko aprēķinu – izvairīties no tiešas konfrontācijas ar Vašingtonu.

Iespēja propagandai

Vienlaikus Krievija, visticamāk, centīsies izmantot situāciju informatīvi. Maskava jau signalizē, ka Rietumi un īpaši ASV pārkāpj starptautiskās normas.

Lasi vēl: Gribēja Ukrainā paveikt to, kas Venecuēlā izdevās pusstundā. Trampa operācija atsedz Putina ietekmes vājumu

Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs ironiski raksta sociālajā tīklā "X": "Miernesis atkal darbojas," domājot ASV prezidentu Donaldu Trampu. "Sarunas ar Irānu bija tikai aizsegs. Visi to zināja."

The peacekeeper is at it again. The talks with Iran were just a cover. Everyone knew that. So who has more patience to wait for the enemy’s sorry end now? The US is just 249 years old. The Persian Empire was founded over 2500 years ago. Let’s see what happens in 100 years or so…

— Dmitry Medvedev (@MedvedevRussiaE) February 28, 2026

Savukārt Kremļa ārpolitikas padomnieks Fjodors Lukjanovs norādījis, ka notikumi Irānā pierāda – diplomātija ar Trampu esot "pilnīgi bezjēdzīga".

Bet pats Putins paziņojis, ka Hamenei slepkavība ir "cinisks visu cilvēka morāles normu un starptautisko tiesību pārkāpums". Viņš svētdien izteicis līdzjūtību savam Irānas kolēģim, norādot, ka Hamenei atcerēsies "kā izcilu valstsvīru", kurš palīdzēja uzlabot Krievijas un Irānas attiecības.

Politologs Vladimirs Pastuhovs uzskata, ka Kremlis šo piemēru izmantos arī Ukrainas kontekstā. "Šaubīgajiem viņš rādīs uz Teherānu un teiks: "Tā varējām būt mēs," viņš raksta platformā "Telegram".

Un tomēr Krievijas neiejaukšanās Irānā var radīt reputācijas triecienu starptautiskajā arēnā. Tās sabiedrotajiem nāksies izvērtēt, cik tālu Maskava patiesībā ir gatava viņu aizstāvībā.

Taču Kremlim galvenais varētu būt cits mērķis – saglabāt brīvību manevrēt un neiesaistīties konfliktā, kas varētu tieši sadurties ar ASV militāro spēku.

Jautājums paliek atklāts: vai Maskavas sabiedrotie turpmāk uztvers šādu "atbalstu" kā pietiekamu?