"90% atbalstīs Krieviju" – kā Kremlis kļūdaini novērtēja Ukrainu pirms tajā sāka karu

Saskaņā ar laikraksta rīcībā esošo informāciju Maskavā tika lēsts, ka tikai aptuveni 10% Ukrainas iedzīvotāju būšot gatavi aktīvi pretoties. Pārējie – vai nu atbalstīšot Krievijas karaspēka ienākšanu vai arī "nedaudz paburkšķēs un samierināsies".

Atšķirīga informācija esot bijusi Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta vadītāja Sergeja Nariškina rīcībā. Viņš iebrukuma dienā izcēlās ar savu nedrošo uzstāšanos vēsturiskajā Kremļa Drošības padomes sēdē, kurā Vladimirs Putins publiski iztaujāja amatpersonas par iecerēto rīcību Ukrainā.

"The Guardian" avoti apgalvo, ka Nariškins "zināja to, ko citi nezināja", tomēr neesot spējis stingri iebilst. "Viņš ir vājš un neizlēmīgs, bet Putins gribēja, lai visi būtu daļa no šī lēmuma," laikrakstam sacīja anonīms avots. Lai arī Nariškins sēdes laikā izskatījies nobijies, viņš galu galā atbalstījis iebrukumu.

Atklāti pret kara plāniem esot iebildis tikai viens cilvēks – Dmitrijs Kozaks, ilggadējs Putina sabiedrotais un prezidenta administrācijas vadītāja vietnieks. Saskaņā ar avotu teikto viņš iebrukuma mērogu un nopietnību pilnībā sapratis tikai pašā sēdes dienā.

Eiropa līdz pēdējam neticēja karam

Kremļa aprēķini izrādījās pārspīlēti optimistiski. Pat pēc pašas Maskavas vērtējuma potenciāli pretošanās kustībā varēja iesaistīties aptuveni četri miljoni cilvēku. Eiropas izlūkdienesti uzskatīja, ka Krievijas pie Ukrainas robežām koncentrētie spēki nebūtu pietiekami šādas pretestības salaušanai.

Daļēji tieši tāpēc vairākas Eiropas valstis līdz pat pēdējam brīdim neticēja pilna mēroga karam un nepieņēma lēmumus par diplomātu evakuāciju. Kā raksta "The Guardian", Francijas vēstnieks par iebrukumu uzzinājis tikai brīdī, kad viņu Kijivā pamodināja Krievijas raķešu triecieni.

"Neticējām, ka tas notiks, jo doma, ka viņi vienkārši ieies Kijivā un iecels marionešu valdību, šķita pilnīgs neprāts," laikrakstam atzina kāds Eiropas izlūkdienesta pārstāvis. "Kā izrādījās, tas patiešām bija pilnīgs neprāts."

Šie atklājumi izgaismo, cik būtiski Maskava bija kļūdījusies, novērtējot Ukrainas sabiedrības noskaņojumu un spēju mobilizēties. Sagaidītās "ātrās uzvaras" vietā Krievija saskārās ar plašu militāru un sabiedrisku pretestību, kas turpinās nu jau piekto gadu.