ASV un Ukraina ir tuvu derīgo izrakteņu darījuma noslēgšanai. Tas var kļūt par pagrieziena punktu

Derīgo izrakteņu darījums tiek uzskatīts par ļoti svarīgu un faktiski par vienu no stūrakmeņiem, lai nodrošinātu ilglaicīgu un ilgtspējīgu ASV atbalstu prezidenta Donalda Trampa vadībā.

"Darījumi, pie kuriem tiek strādāts, manuprāt, ir ļoti tuvu tam, lai panāktu vienošanos. Mēs atgūsim savu naudu. Laika periodā. Bet tas arī dod mums kaut ko tādu, ko, manuprāt, ir ļoti izdevīgi dot viņu ekonomikai kā valstij. Bet, ziniet, mēs vēlamies saņemt 350 miljardus ASV dolāru. Tā ir liela nauda. Daudz un daudz ieguldītas naudas," stāsta Tramps.

Taču, neskatoties uz izteikumiem par veiksmīgajām un konstruktīvajām sarunām, pēdējo nedēļu laikā ir krietni pieaugusi spriedze saistībā ar šīs vienošanās nosacījumiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis iepriekš izteicies, ka negrasās pārdot Ukrainu, noraidot ASV prasību pretendēt uz 50% no Ukrainas vērtīgajiem resursiem. Un Kijiva nav arī gatava parakstīt tādu līgumu, kurā tai nav iekļautas drošības garantijas.

ASV no šāda darījuma cer sev iegūt piekļuvi, piemēram, Ukrainas litijam, grafītam un titānam, ko bieži izmanto arī elektroauto rūpniecībā, un tādā veidā ASV varētu arī samazināt atkarību no Ķīnas.

Tikmēr Krievija, kuras okupācijā ir ievērojamas Ukrainas teritorijas, kur atrodas šie derīgie izrakteņi, jau ir paguvusi piedāvāt savu partnerību ASV, sakot ka tā var sniegt labākus nosacījumus, iekļaujot arī iespējamu sadarbību alumīnija ražošanā.

"Mums neapšaubāmi ir ievērojami vairāk šāda veida resursu nekā Ukrainai. Mēs varētu panākt vienošanos ar ASV. Mums nav iebildumu. Es domāju, ka tā ir laba ideja," paziņojis Krievijas diktators Vladimirs Putins.

Izskanējis, ka arī Eiropa Komisijas ir piedāvājusi Kijivai savu alternatīvu partnerību kritiski svarīgo materiālu ieguvē un importā, taču vēlāk Komisijas preses pārstāvji precizēja, ka jauni sadarbības priekšlikumi nav piedāvāti.