Augstskolu absolventi Ukrainā meklē savu vietu kara pārveidotajā valstī
Vasara, kā ierasts, ir izlaidumu laiks. Arī Ukrainā tūkstošiem studentu sāk saņemt diplomus. Ļvivas pilsēta, kas tiek uzskatīta par vienu no salīdzinoši drošākajām vietām valstī, kara gados kļuvusi par studiju galamērķi daudziem jauniešiem no citām Ukrainas daļām. Eksāmenu laikam noslēdzoties, tagad daudziem ukraiņu studentiem jāatbild uz vēl vienu sarežģītu jautājumu, vai meklēt laimi ārzemēs, vai tomēr savu nākotni saistīt ar dzimteni.
Ļvivas Politehniskās universitātes absolventiem, tāpat kā daudziem citiem jauniešiem Ukrainā, šīs vasaras galvenais jautājums ir – ko darīt tālāk? Liela daļa studiju laika ir pavadīta kara ēnā un daudziem tagad ir jālemj, vai nu turpināt izglītību ārzemēs, vai sākt veidot karjeru valstī, kas joprojām cīnās par savu nākotni un neatkarību.
"Protams, daļa absolventu pēc studiju beigām dodas uz ārvalstīm, taču, cik esam novērojuši, tas nav masveida process. Turklāt daudzi studenti darbu Ukrainā sāk jau trešajā vai ceturtajā studiju gadā."
Rietumukrainas augstskolā studenti šajās dienās prezentē savus noslēguma darbus un gatavojas vērt vaļā darba tirgus durvis, ko vairāk nekā četrus gadus ilgušais karš ir būtiski pārveidojis. Ja kara pirmajos gados daudzās nozarēs darba iespēju kļuva mazāk, tad tagad pieprasījums strauji pieaug. Īpaši tehnoloģiju, inženierzinātņu un aizsardzības tehnoloģiju izstrādes jomās.
"Pēdējos gados strauji attīstījusies aizsardzības tehnoloģiju nozare, kas apvieno uzņēmumus, kuri izstrādā militārām vajadzībām paredzētus produktus un tehnoloģijas. Tā ir ļoti inovatīva un strauji augoša joma, kurā Ukraina radījusi risinājumus, kas piesaista uzmanību arī ārpus valsts robežām. Faktiski tas ir viens no kara radītajiem jaunajiem virzieniem darba tirgū, kur cilvēki ar zināšanām tehnoloģijās un informācijas tehnoloģijās var atrast labi apmaksātu darbu."
Jaunajiem ukraiņu vīriešiem izvēle ir īpaši sarežģīta. Kamēr likums to vēl atļauj, daļa studentu, kas nav sasnieguši iesaukšanas vecumu, apsver iespēju turpināt studijas ārvalstīs, bet citi izvēlas palikt dzimtenē un veidot karjeru turpat. Piemēram, divdesmitgadīgais arhitektūras students Ustims stāsta, ka vispirms vēlas iegūt maģistra grādu Ukrainā, bet vēlāk, iespējams, studēt arī Austrijā.
"Man šobrīd ir 20 gadi un Ukrainā vīrieši līdz 22 gadu vecumam vēl drīkst izbraukt no valsts, tāpēc man šāda iespēja joprojām ir. Ja kādreiz došos uz ārzemēm, tad nevis kara dēļ, bet gan studiju dēļ. Es uzskatu, ka, kamēr nevaru palīdzēt frontē, šis ir veids, kā attīstīties savā profesijā un nākotnē dot lielāku ieguldījumu savas valsts labā."
Viena no straujāk augošajām nozarēm šobrīd ir aizsardzības tehnoloģijas. Arī datorzinātņu students Jarema saka, ka jaunajiem speciālistiem arvien vairāk iespēju paveras dronu, programmatūras un citu militārajām vajadzībām paredzētu tehnoloģiju izstrādē. Lai gan viņš iepriekš studējis arī ārvalstīs, viņš savu nākotni saista ar Ukrainu.
"Ukrainas darba tirgus šobrīd ir ļoti plašs un pieprasījums ir visdažādākajās jomās. Iespējas var atrast gan mājaslapu un programmatūras izstrādē, gan arī, piemēram, 3D dizainā. (..) Mans tētis kopš 2022. gada darbojas kā brīvprātīgais, es negribētu atstāt mammu vienu. Turklāt mājas ir mana drošākā vieta, neesmu pārliecināts, ka jebkur citur justos tik stabili kā šeit."
Tāpat kā šiem diviem studentiem, arī daudziem citiem viņu kursabiedriem karš ir mainījis dzīves plānus, taču nav mazinājis apņēmību veidot savu nākotni un nākotnē palīdzēt atjaunot savu valsti.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
