Baidens ir lēmis. Kā ASV varētu atbildēt uz letālo dronu triecienu militārajai bāzei Jordānijā?

Valstis šobrīd ir dilemmas priekšā, akcentē britu medijs. Ja ASV būs neizlēmīgas, tas var tikt iztulkots kā vājums un potenciāli izraisīt jaunus uzbrukumus. Savukārt, ja atbildes reakcija tiks veikta ar pārlieku lielu spēku, tas var izraisīt eskalējošu Irānas un tās sabiedroto reakciju.

Citiem vārdiem – ASV prezidentam jāpieņem pareizais lēmums un ātri.

Šajā sakarā Baidenam talkā nāk ASV Aizsardzības departaments, sadarbojoties ar CIP un Nacionālās drošības aģentūru, kas jau izstrādājis vairākas atbildes versijas. BBC izceļ trīs no ticamākajām.

1. Veikt triecienus Irānas sabiedroto bāzēm un komandieriem

Šī ir visticamākā no iespējamajām atbildes reakcijām un izmantota jau pagātnē, norāda britu medijs.

Irākā un Sīrijā ir daudz bāzu, ieroču veikalu un mācību noliktavu, kas pieder neskaitāmiem Irānas atbalstītājiem kaujiniekiem. Tos apmāca, aprīko un finansē Revolucionārās gvardes korpusa Kudsas spēki, tiesa, ne vienmēr tie arī šos militāristus vada.

ASV ir zināms gan, kas viņi ir, gan, kur atrodas. Valstis vēsā mierā varētu veikt precīzus raķešu triecienus šīm bāzēm. Taču līdzīga rīcība pagātnē nav spējusi atturēt Irānas kaujiniekus, kas kopš pērnā gada 7. oktobra veikušu jau vairāk nekā 170 uzbrukumus ASV bāzēm konkrētajā reģionā.

Atbildību par uzbrukumu bāzei Jordānijā uzņēmies grupējums, kas sevi dēvē par Islāma pretošanos Irākā. Tiesa, šis ir vispārējs termins vairākiem Irānas atbalstītajiem kaujinieku grupējumiem.

BBC izceļ, ka ironiskā kārtā vairāki šādi grupējumi iepriekš karojuši plecu pie pleca ar amerikāņiem pret savu kopīgo ienaidnieku – Islāma valsti. Taču šobrīd tiem ir kopīgi mērķi ar Irānu, proti, izvest ASV militāros spēkus no Irākas un Sīrijas, kā arī Valstis sodīt par militāro atbalstu Izraēlai.

2. Trieciens Irānai

Izvēloties šādu atbildes reakciju, ASV gan draud milzu eskalācija, taču "jaunu karu" Valstu prezidents Džo Baidens nevēlas. Tā viņš paziņojis nesenākajā sarunā ar medijiem.

Patiesībā ne Vašingtona, ne Teherāna nevēlas iesaistīties pilna mēroga karā, jo tas nebūtu izdevīgi dažādu apsvērumu dēļ. Piemēram, pie šāda scenārija Irāna varētu mēģināt slēgt ekonomiski nozīmīgo Hormuzas šaurumu, caur kuru plūst 20% pasaules naftas un gāzes. Tam būtu postoša ietekme uz visas pasaules ekonomiku, paaugstinot cenas un tādējādi arī kaitējot Baidena izredzēm tikt pārvēlētam prezidenta amatā novembrī.

BBC norāda – mazticams, ka ASV vēlētos uzņemties iespējamo eskalācijas risku, taču vienlaikus šāda atbildes reakcija nav arī pilnībā neiespējama.

Ir arī kāda alternatīva šādai atbildes versijai. Proti, par mērķi izvēlēties augstākos Revolucionārās gvardes korpusa komandierus Irākā vai Sīrijā. Šāds precedents jau reiz bijis – kādreizējais ASV prezidents Donalds Tramps 2020. gadā deva rīkojumu veikt bezpilota dronu triecienu Bagdādē, kurā tika nonāvēts Kudsas spēku komandieris Kasimu Suleimani. Tiesa, nevar izslēgt, ka arī šāda rīcība varētu kalpot par iemeslu konflikta plašākai eskalācijai.

3. Neatbildēt

Ir eksperti, kas norāda, ka, ņemot vērā pašreizējo spriedzi Tuvajos Austrumos, būtu neprātīgi Vašingtonai reaģēt vispār, it īpaši tagad – prezidenta vēlēšanu gadā.

Daļai ASV Aizsardzības departamenta jau ir "darba pilnas rokas", lai cīnītos pret hutiešu uzbrukumiem Sarkanajā jūrā un Adenas līcī. Tāpat vērā jāņem visa reģiona sabiedroto lūgums neizraisīt plašāku Tuvo Austrumu konfliktu.

Šajā ziņā lēmējiem rosināts arī paturēt prātā laika faktoru, kam ilgtermiņā var būt liela nozīme. Proti, Irānas atbalstīto kaujinieku uzbrukumi ASV militārajām bāzēm notika jau pirms "Hamās" un Izraēlas kara Gazā, taču kopš 7. oktobra tie ir pastiprinājušies. Karam Gazas joslā beidzoties, nevar izslēgt, ka spriedze reģionā norims, tiesa, nav gan zināms, cik drīz tas varētu notikt.

Tāpat ir tādi, kas ASV aicina vēl vairāk samazināt tās militāro ietekmi Tuvajos Austrumos. Kad Tramps bija pie varas, viņš bija jāpārliecina, ka ASV nevajag izvest visus savus spēkus no Sīrijas, kur tie palīdzēju kurdu spēkiem apturēt ISIS atgriešanos. BBC norāda – ir liela iespēja, ka gadījumā, ja Tramps atgriezīsies Baltajā namā, Irāna tomēr panāks savu, proti, ASV vēl vairāk varētu samazināt savu klātbūtni Irākā un Sīrijā.

Pret atbildes reakcijas nesniegšanu gan iebilst tie, kuru ieskatā līdzšinējā ASV atturēšanas politika cietusi neveiksmi un "stingrās dūres" nerādīšana tikai mudina dažādus militāristu grupējumus pastiprināt savus uzbrukumus.