Ko, jūsuprāt, Lukašenko vēlas sasniegt ar uzbrukumu Latvijas robežai, kā hibrīdieroci izmantojot migrāciju?
Tā noteikti ir atriebība Latvijai un citām kaimiņvalstīm par Baltkrievijas demokrātisko spēku atbalstīšanu un par ukraiņu atbalstu karā. Viņi vēlas novērst jūsu valsts uzmanību no atbalsta Ukrainai uz problēmām ar robežu.
Kā karš Ukrainā ietekmējis demokrātiskās kustības cīņu par brīvību Baltkrievijā?
No vienas puses, karš Ukrainā, protams, ir novērsis uzmanību no situācijas Baltkrievijā. Bet mēs pilnībā piekrītam, ka visu uzmanību šobrīd ir pelnījusi Ukraina, jo Baltkrievijas un Ukrainas likteņi ir saistīti. Mēs apzināmies, ka Ukrainas uzvara šajā karā sniegs baltkrievu tautai vēl vienu ļoti labu iespēju atbrīvoties no diktatūras.
"Vienlaikus mēs saprotam, ka bez demokrātiskas Baltkrievijas nav iespējams pilnīgs miers un drošība reģionā. Tāpēc Baltkrievija ir daļa šīs krīzes, bet arī daļa risinājuma."
Un patiesībā baltkrieviem un ukraiņiem ir viens un tas pats ienaidnieks – Krievijas imperiālistiskās ambīcijas. Ukrainā Krievija karo ar raķetēm un tankiem. Baltkrievijā ir tāds kā slēptais karš. Mēs redzam mūsu valsts rusifikācijas procesu, kā Krievija pakļauj mūsu militāro jomu, izglītības sistēmu, medijus. Viņi vēlas dziļāk nostiprināt krievu pasauli Baltkrievijā.
Izskatās, ka Baltkrievijas demokrātiskā kustība apsīkst. Vai pēdējā laikā opozīcijai bijušas kādas vērienīgas akcijas?
Es teiktu, ka demokrātiskā kustība ir nogājusi pagrīdē milzīga apmēra represiju dēļ. Tagad mūsu valstī ir kā Staļina laikā, jo katru dienu Baltkrievijā tiek aizturēti apmēram 15 lūdz 20 cilvēki. Politieslodzīto skaits palielinās. Tāpat aug to skaits, kuri represiju dēļ bēg uz citām valstīm.
"Lukašenko režīms cilvēkus cenšas kontrolēt ar baiļu iedvešanu. Aktīvisti lielākoties darbojas pagrīdē, nelielās kopienās. Bet es redzu, ka cilvēki nav padevušies."
Ir pagājuši trīs gadi kopš mūsu sacelšanās, bet ticība un vēlme pēc pārmaiņām ir dzīva. Cilvēki ir gatavi pievienoties šai lielajai kustībai, kad tam būs impulss. Tā var būt Ukrainas uzvara vai kādas problēmas ekonomikā. Cilvēki ir gatavi nākamajam sacelšanās vilnim.
Ir saprotams, ka iedzīvotājiem ir bail no režīma. Bet, lai revolūcija būtu sekmīga, šīs bailes ir jāpārvar.
Pilnībā piekrītu. 2020. gadā cilvēki bailes pārvarēja, iespējams, tāpēc ka mēs nepietiekami novērtējām režīma brutalitāti. Mēs domājām, ja režīms redzēs, ka pret to ir miljoniem cilvēku, viņi padosies. Un tobrīd mēs nezinājām, ka Krievija jau bija nolēmusi Baltkrieviju izmantot kā placdarmu, lai uzbruktu Ukrainai.
Un viņiem vajadzēja glābt Lukašenko, jo viņi zināja, ka Lukašenko ir sabiedrotais un dos visu, ko nākotnē vajadzēs Krievijas karavīriem. Tāpēc viņi atbalstīja Lukašenko ekonomiski un politiski.
"Cilvēki pārvarēja bailes, bet nežēlība mēdz būt katastrofāla."
Vai apzināties, ka jo mazāk aktīva ir opozīcija, jo lielākas iespējas, ka Putins Baltkrievijas teritoriju izmantos, lai uzbruktu Ukrainai?
Bet Putins jau ir izmantojis mūsu teritoriju ar Lukašenko atļauju. Arī Lukašenko šajā karā ir agresors. Bet mums ir jānošķir baltkrievu tauta no diktatora.
Šajā karā diktators ir pilnībā līdzatbildīgs kopā ar Putinu. Savukārt baltkrievu tauta no pašas pirmās dienas parādīja, ka mēs esam ukraiņu pusē. Fakts, ka baltkrievu karavīri nepievienojās Krievijas armijai, nav Lukašenko nopelns.
"Ne jau Lukašenko izglāba Ukrainu no Baltkrievijas karaspēka iebrukuma. Lukašenko zināja, ka baltkrievi ir pret to. 86 procenti baltkrievu ir pret Baltkrievijas iesaistīšanos karā. Baltkrievu karavīri drīzāk dezertētu, pārietu otrā pusē, slēptos, bet nekarotu pret ukraiņiem, jo mēs esam diezgan tuvas tautas."
Kādu jūs redzat turpmāko ceļu? Vai starptautiskais spiediens var palīdzēt iegūt brīvību Baltkrievijai?
Šaubos, ka Lukašenko pats atkāpsies, jo viņš ir diktators, kurš vēlas valdīt mūžīgi.
Mums, kā demokrātiskajai kustībai, protams, ir sava noteikta stratēģija attieksmē pret režīmu. Mēs domājam, ka rezultātus var nest tikai divpusēja pieeja. No vienas puses – ekonomiskā un politiskā izolācija, un spiediena izdarīšana uz Lukašenko režīmu, Lukašenko un viņa varas leģitimitātes neatzīšana. No otras puses – palīdzība un atbalsts pašiem baltkrieviem, jo mums ir jāstiprina sava pilsoniskā sabiedrība, alternatīvie mediji, patiesībā arī mūsu nacionālā identitāte.
"Mēs saprotam, ka pienākums atbrīvoties no diktatūras gulstas uz baltkrievu tautas pleciem. Bet diemžēl mēs to nevaram panākt vieni paši, jo šī diktatūra ir tikusi būvēta daudzus gadus. Un demokrātiskā pasaule skatījās, kā tas notiek. Tāpēc mums šis režīms ir jādemontē kopā ar citām demokrātiskajām valstīm."
Un es esmu absolūti pārliecināta, ka palīdzības sniegšana baltkrievu tautai nav labdarība, bet ieguldījums visas Eiropas drošībā. Mums jāsaprot, kamēr Lukašenko ir Baltkrievijā, viņš radīs pastāvīgus draudus kaimiņiem. Migrācija, kodolieroči, jebkas cits. Diktatori zina, kā šantažēt. Tā ir katras valsts morāla atbildība atbalstīt tos, kuri vēlas iegūt demokrātiju un brīvību.
Paldies par sarunu!
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
