BBC pēta, kā elitāra Krievijas kājnieku brigāde tika "pamesta zem tanka" kaujās pie Vuhledaras

Gandrīz divu gadu kara laikā Ukrainā Krievijas bruņoto spēku elites 155. jūras kājnieku brigādei oficiāli ir apstiprinātas 234 karavīru nāves.

Savukārt BBC komandas izpētītais atklāj, ka "melno berešu" zaudējumi, ņemot vērā smagi ievainotos, bojāgājušos un bezvēsts pazudušos, patiesībā varētu pārsniegt 1450 cilvēkus, kas ir teju puse no brigādes pilna laika sastāva.

BBC kopā ar "Mediazona" (izdevumu, kuru Krievijas varas iestādes atzinušas par "ārvalstu aģentu") un brīvprātīgo komandu izdevās noskaidrot 234 "melno berešu" vārdus, kuri gāja bojā cīņās Ukrainā. Tas ir četras reizes vairāk, nekā šīs vienības zaudējumi desmit kara gados Čečenijā.

Bojāgājušo vidū ir 18 virsnieki, tostarp bruņoto spēku dienesta vadītājs pulkvežleitnants Sergejs Moskvičovs, četri majori un pieci kapteiņi.

Daudz ievainoto un mirušo

Skaitlis, ko BBC min kā kritušos ietver tikai tās militārpersonas, par kuru nāvi tika ziņots Primorskas apgabala amatpersonu publikācijās, plašsaziņas līdzekļos un sociālajos tīklos un kuru dienesta vietu žurnālisti varēja apstiprināt. Iespējams, ka 155.brigādes reālais bojāgājušo  skaits var būt pat divreiz lielāks – aptuveni 470 cilvēku.

Izmeklētāji nonāca pie secinājuma, pētot fotogrāfijas no Primorijas un kaimiņu reģionu kapsētām. Tika novērots, ka kapsētās parādās visu to vārdi, par kuriem publiski ziņots, un aptuveni tikpat daudz militārpersonu kapu, kuru nāves gadījumi netika minēti ne medijos, ne sociālajos tīklos. Pie vairākiem desmitiem kapu bija 155. jūras kājnieku brigādes karogi, bet pārējo bojāgājušo dienesta vietas nebija iespējams noteikt, tāpēc tās netika iekļautas "melno berešu" zaudējumu sarakstā.

155. brigādes smagi ievainoto karavīru skaitu nevar droši noteikt, tāpēc, aprēķinot šo kategoriju, BBC balstījās uz dokumentiem par kompensācijas izmaksām visiem ievainotajiem, kuri tika atlaisti no dienesta gūto traumu dēļ. Pēc šiem datiem "Mediazona" un "Medusa" secina, ka uz katru Krievijas militārpersonu, kurš gāja bojā šī kara laikā, var būt 1,7- 2 smagi ievainoti.

Pamatojoties uz tuvinieku publikācijām sociālajos medijos, zināmi arī 42 pazudušo brigādes karavīru vārdi. Šie ir nepilnīgi dati, taču izmeklētāji atklāj, ka iespējams novērtēt kopējo pazudušo un notverto skaitu. Līdz ar to, 155.brigādes personāla zaudējumi pat pēc piesardzīgākajām aplēsēm varētu pārsniegt 1450 cilvēkus, ņemot vērā bojāgājušos, smagi ievainotos un pazudušos. Pēc Rietumu analītiķu domām, iebrukuma sākumā 155. brigādes spēks bija trīs tūkstoši cilvēku.

Elites karavīru zaudēšana

Kā norāda gan Rietumu, gan Krievijas eksperti – Krievijas armijas apvienotās bruņojuma vienības nebija gatavas uzbrukuma operācijām. Tā rezultātā kaujas uzdevumi, kas parasti tiek uzticēti kājniekiem, bija jārisina jūras kājniekiem un desantniekiem.

155. jūras kājnieku brigāde Ukrainā cīnās kopš kara pirmsākumiem. "Melnās beretes" kaujās Kijevas apgabalā cieta ievērojamus zaudējumus. Ukrainas varas iestādes apsūdzēja šīs brigādes kaujiniekus kara noziegumu pastrādāšanā Bučā, bet lielākos zaudējumus brigāde cieta 2022. gada rudenī vairākos mēģinājumos uzbrukt Doneckas apgabala pilsētai Vuhledarai.

Te būtiski ir ne tikai kopējais bojāgājušo skaits, bet arī tas, kādu militāro rangu ieņēma kritušie. Žurnālistu apstiprināto zaudējumu sarakstā ir: bataljona komandieris, divi bataljona komandiera vietnieki un pieci rotu komandieri. Lai sagatavotu šāda ranga speciālistus būs nepieciešami vismaz 7-8 gadi.

Ierindas speciālistu (piemēram, strēlnieka vai mīnmetēja) zaudēšanas gadījumā citas specialitātes kaujinieks, kurš nāk kā aizstājējs, var tikt pārkvalificēts dažu nedēļu laikā, retāk – viena vai divu mēnešu laikā. Ja jūras kājnieku rotas komandieris mirst, tad viņu var aizstāt tikai tās pašas militārās specialitātes virsnieks.

Lai sagatavotu atbilstoši kvalificētu leitnantu, nepieciešami vismaz četri gadi. Un, lai vadītu grupu, leitnantam jāiegūst pieredze un jābūt paaugstinātam līdz kapteiņa pakāpei, kas prasīs vēl aptuveni trīs līdz četrus gadus. Eksperti lēš, ka tas var prasīt pat astoņus gadus.

Krievijas bruņoto spēku struktūrā, kā likums, tikai virsnieki tiek apmācīti sinhroni sadarboties ar citām militārajām vienībām, īpaši ar artilēriju. Ja šie uzdevumi tiek uzticēti neapmācītiem vai nepieredzējušiem komandieriem augsta stresa situācijās, tas var izraisīt koordinācijas trūkumu un palielināt upuru skaitu.

2023. gada sākumā internetā parādījās kadri ar 155. brigādes jūras kājnieku kaujas mašīnu haotiskām darbībām pie Vuhledaras. Tā vienā no bezpilota lidaparāta uzņemtajiem video bija redzams, kā karavīri ar kājnieku kaujas mašīnu ilgstoši nespēja atstāt atklātu vietu, nonākot apšaudē, un galu galā tika nogalināti.

Arī iepriekšējais mēģinājums pagājušā gada novembrī uzbrukt Vuhledarai un blakus esošajam Pavlovkas ciemam brigādei radīja nopietnus zaudējumus. Tad vairāki Krievijas valsts kanālu žurnālisti un blogeri, kas atbalsta iebrukumu Ukrainā, ziņoja, ka brigāde četru ofensīvas dienu laikā pie Pavlovkas varētu būt zaudējusi aptuveni 50% no visa ekipējuma un līdz 300 nogalināto vai bezvēsts pazudušo.

Pamatojoties uz pieejamajiem datiem, BBC secina, ka 2022. gada novembrī netālu no Pavlovkas tika nogalināti vismaz 57 elites kaujinieki, bet vēl deviņi pazuduši bez vēsts.

Vuhledara, kurā pirms kara bija apmēram 15 tūkstoši iedzīvotāju, pēc šiem uzbrukumiem tika pilnībā iznīcināta.

Ieslodzītie kā "noderīgi gaļas maisi"

Par brigādes zaudējumiem liecina fakts, ka tās sastāvā sāka iedalīt "Storm Z" vienības, kas tika veidotas no Krievijas koloniju ieslodzītajiem.

Bijušais uzņēmējs Daņils Tuļenkovs, kurš 2019. gadā tika notiesāts par tehnikas nepiegādāšanu saskaņā ar līgumu un šogad devās karot no ieslodzījuma vietas, stāstīja par to, kā "melno berešu" brigādēs izturas pret ieslodzītajiem.

"Tagad es saprotu, ka mūs tur iedzina kā bezmaksas gaļu, kā palīgmateriālus: kājas un rokas. Neviens negaidīja, ka mēs izdzīvosim šajā bedrē  ilgu laiku," savā Telegram kanālā rakstīja Tuļenkovs. Vēlāk gan šis ieraksts tika izdzēsts.

Pēc ierašanās kaujas zonā Tuļenkovs un vairāki citi notiesātie tika nosūtīti jūras kājnieku brigādes rīcībā, kuras nosaukumu viņš neprecizēja.

Daņils Tuļenkovs

ieslodzītais

"Parastie karavīri un jaunākie komandieri izturējās pret mums kā līdzvērtīgiem. Mums bija brālīgas attiecības. Augstākās varas iestādes mūs uztvēra kā divkājainus vilkmes dzīvniekus un pat neslēpa savu attieksmi. Nepieciešami gaļas maisi, lai dotu atpūsties saviem karavīriem."

Mobilizētie slikti apmācīti

No visiem 155. brigādes kritušajiem apmēram trešā daļa ir mobilizētie. Saskaņā ar Amerikas kara pētījumu institūta datiem, lielais mobilizēto skaits, kurus iekļāva elites brigādē, kļuva par vienu no jūras kājnieku sakāves iemesliem Vuhledarā.

"Video materiālā redzams, ka šie Krievijas spēki izmanto ārkārtīgi neefektīvu taktiku, kas daudz vairāk liecina par faktu, ka 155. jūras kājnieku brigāde, visticamāk, sastāv no slikti apmācīta, mobilizēta personāla," teikts BBC pētījumā.

Pēc mobilizācijas sākuma kļuva acīmredzams, ka Krievijas armija nav gatava uzņemt, izmitināt un apmācīt to milzīgo cilvēku masu, ko valsts mēģināja apbruņot. Mobilizētajiem trūka normāls ekipējums un izmitināšanas apstākļi bija briesmīgi. Tāpēc viņi bieži nakšņoja slikti aprīkotās telšu pilsētiņās un regulāri saslima.

Arī mācību bāze neparedzēja tik lielas mobilizēto cilvēku masas vienlaicīgu apmācību un trūka ekipējuma. Sociālajos tīklos tika publicēti neskaitāmi video, kur militārajā dienestā iesauktie sūdzas par instruktoru trūkumu, disciplīnas neesamību, bezjēdzīgiem formējumiem un soļošanas praktizēšanu mācību laikā, tā vietā, lai iegūtu praktiskas un nepieciešamas iemaņas.

Daudzi, kas šogad  rudenī atradās frontes līnijās, aprakstīja aptuveni tādu pašu ainu; viņi tika nosūtīti uz fronti, nedodot skaidrus norādījumus un nepaskaidrojot, kur viņi atrodas. Pietrūka apgādes, sākās apšaude, cilvēki bēga uz visām pusēm, komandieris pazuda vai gāja bojā. Rezultātā haosa pārņemtās vienības sāka darboties vēl haotiskāk un sadalījās grupās, kuras bieži tika iznīcinātas vai sagūstītas.

Pastāv uzskats, ka brigādē ir tikai elites karavīri, taču tā nav – daudzi ir vienkāršu profesiju pārstāvji, kuriem nebija citu ceļu ko izvēlēties.

Mobilizētās vienības, kas frontē ieradās vēlāk – novembrī vai decembrī – jau bija organizētākas un, kā likums, labāk aprīkotas. Taču radās cita problēma. Izrādījās, ka šādas vienības bieži tika apmācītas vienā specialitātē, piemēram, kā artilēristi, bet tika pārceltas uz fronti kā kājnieki. Rezultātā mobilizētie atkal nokļuva frontes līnijā nesagatavoti.

Ir svarīgi atzīmēt, ka lielie zaudējumi, ko cieta 155. jūras kājnieku brigāde, neizraisīja tās pilnīgu dezorganizāciju. Krievijas militārajai pavēlniecībai ik pa laikam izdodas kompensēt zaudējumus frontē vai nu ar mobilizēto palīdzību, vai ar ieslodzīto palīdzību un cilvēkiem, kuri brīvprātīgi paraksta līgumus ar armiju un floti.

Cīņas par Vuhledaru turpinās jau 15 mēnešus.