Pēc vairākām dienām, kuru laikā no Vašingtonas nāca pretrunīgi signāli, ASV beidzot ir noteikusi sankcijas pret Krievijas divām lielākajām naftas kompānijām – "Rosņeft" un "Lukoil". Šī ir pirmā reize, kad Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps kopš atgriešanās Baltajā namā tieši vēršas pret Maskavas kara mašīnērijas maku. Turklāt mērķēts pa Krievijas vissāpīgāko vietu – naftu.
"Manuprāt, šīm sankcijām noteikti būs ietekme. Tās ir ļoti apjomīgas – īpaši tāpēc, ka skar naftas nozari un divus no pasaulē lielākajiem uzņēmumiem, kas gan ir krievu. Šie uzņēmumi saražo milzīgus naftas apjomus. Ceru, ka tas piespiedīs viņu rīkoties saprātīgāk — un ceru, ka arī Zelenskis būs saprātīgs. Kā mēdz teikt, dejai vajadzīgi divi, un drīz redzēsim, kā būs."
Šī ir krasa politikas maiņa. Vēl tikai nedēļas sākumā Tramps runāja par iespējamu miera samitu ar Vladimiru Putinu Budapeštā. Taču pēc kārtējām neveiksmīgajām sarunām un bezjēdzīgajiem telefonzvaniem, viņš nolēma šo tikšanos atcelt vispār.
"Es vienmēr esmu jutis, ka viņš grib visu [Ukrainu], nevis tikai daļu tās. Taču tagad, šķiet, viņš ir gatavs nedaudz vairāk piekāpties — un, iespējams, pat panākt kādu vienošanos. Redzēsim. Mēs negribam, lai viņš iegūst visu."
Jaunās Vašingtonas sankcijas vēršas ne vien pret "Rosņeft" un "Lukoil", bet arī virkni to meitasuzņēmumu, kā arī paredz iespēju vērsties pret tiem, kas turpina ar agresoru sadarboties.
Arī Eiropa, pēc tam, kad Slovākija atcēla savu veto, ir oficiāli apstiprinājusi 19. sankciju kārtu, kurā tai skaitā ietvertas arī pakāpeniska atteikšanās no Krievijas sašķidrinātās gāzes un jauni ierobežojumi bankām, uzņēmumiem, kas sadarbojas ar Kremli. Paplašināts arī tā dēvēto ēnu flotes kuģu saraksts, kuri tiek izmantoti ne vien, lai ierobežojumus apietu, bet arī realizētu dažādas sabotāžas Eiropā.
"Tas viss ir vērsts uz to, lai liegtu Krievijai iespējas finansēt šo karu. Mēs arī esam ļoti apmierināti ar signāliem, ko saņemam no Amerikas, saistībā ar sankcijām pret Krieviju — uzskatu, ka tas ir svarīgs spēka un vienotības apliecinājums."
"Šis ir ļoti spēcīgs signāls Krievijai. Mēs vairākkārt esam uzsvēruši, ka atbalstīsim Ukrainu tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, un ar visiem mums pieejamajiem līdzekļiem. Tagad šo apņemšanos esam pārvērtuši konkrētā rīcībā — šodien pieņemsim politisku lēmumu arī, lai nodrošinātu Ukrainas finanšu vajadzības 2026. un 2027. gadam."
Šie lēmumi pēc mēnešiem ilgas vilcināšanās Vašingtonā un Briselā, kuru laikā Krievija ir tikai kāpinājusi savus uzbrukumus Ukrainā, beidzot varētu pastiprināt spiedienu uz Maskavu, cerot, ka ekonomiskais trieciens panāks to, ko diplomātija līdz šim nav spējusi.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
