Berlīnē smagas sarunas par miera plānu Ukrainai. Zelenskis atzīst: "Teritoriju jautājums ir sāpīgs"
Pirmdienas, 15. decembra, vakarā Berlīnē noslēgušās sarunas par Ukrainas miera plānu. Kopā ar Eiropas sabiedrotajiem Ukrainas prezidents ilgas stundas pavadīja, cenšoties pārliecināt ASV prezidenta Donalda Trampa sūtņus par to, ka miers ir vajadzīgs – taisnīgs un noturīgs, nevis Ukrainu pazemojošs, kā to vēlētos Krievija. Sarunās lielākā uzmanība pievērsta teritoriju jautājumam un pēckara drošības garantijām.
ASV turpina izdarīt spiedienu uz Ukrainu, lai tā ātri pieņemtu sagatavoto miera līgumu. Tas notiek neatkarīgi no tā, ka nav īsti skaidrības par drošības garantijām, kādas Ukrainai tiktu tad piedāvātas, lai atturētu Maskavu no atkārtotu iebrukuma.
Neatrisināts ir sāpīgais jautājums, kas attiecas uz Ukrainas teritorijām. Svētdien, 14. decembrī, prezidents Zelenskis pēc piecu stundu ilgajām sarunām ar ASV delegāciju pauda, ka Ukraina būtu gatava atteikties no valsts konstitūcijā nostiprinātām ambīcijām iestāties NATO.
Eiropai un arī ASV būtu jānodrošina Ukrainai tādas drošības garantijas, līdzīgas, kā tās tiek piedāvātas NATO dalībvalstīm. Runa ir par 5. pantu. Medijos parādījušās ziņas, ka Berlīnē sarunās ar ASV un pirmdienas, 15. decembrī, Vašingtona ir turpinājusi izdarīt spiedienu.
Tiek uzstāts, ka Ukrainai jāatsakās no Doneckas apgabala. Prezidents Zelenskis šādas prasības ir noraidījis. Pirmdien, 15. decembrī, vakarā bija kopīga preses konference, kurā ar medijiem sarunājās gan Ukrainas prezidents, gan arī Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs.
Zelenskis uzsvēris, ka divi jautājumi, drošības garantijas un teritorijas, ir neatrisināti un sāpīgākie.
"Ukraiņi ir spiesti ar ieročiem rokās cīnīties par tiesībām dzīvot mierā. Cīnāmies par tiesībām dzīvot kā eiropiešiem – mierīgā pasaulē. Drošības garantijām ir jābūt tādām, kas strādā ukraiņiem. Delegācija strādā diennakti, lai vienošanās būtu tāda, kādu Ukraina ir pelnījusi. Tas nav vienkārši. Īpaši, kad runājam par mūsu teritorijām. Tas nav vienkārši, un šajā jautājumā mums joprojām ir dažādi viedokļi. Es savu pozīciju šodien paudu, un man tiešām ir prieks, ka man bija iespēja ASV pusei izklāstīt ukraiņu redzējumu. Ir dažas lietas, kas šajā plānā ir destruktīvas. Teritoriju jautājums ir sāpīgs. Mēs zinām, ko vēlas agresors, ko vēlas Krievija, un tas mums nav pieņemams. Mēs ceram, ka ASV puse šeit būs kā mediators, lai atrastu taisnīgu kompromisu."
Vācijas kanclers Fridrihs Mercs uzsvēra, ka šajā brīdī sarunas ir nonākušas tādā līmenī, ka tiešām panākt mieru Ukrainā ir ļoti reāli. Tajā pašā laikā viņš uzsvēra, ka šobrīd bumba atrodas Krievijas pusē.
Cik noprotams, šajās Berlīnes sarunās panāktais jaunais miera plāns tiks nosūtīts Maskavai. Tiek cerēts, ka Maskava varētu piekrist uz Ziemassvētkiem par uguns pārtraukšanu.
Tas varētu būt par pamatu, lai sāktu trīspusējā formātā sarunas starp ASV, Maskavu un Ukrainu. Vācijas galvaspilsēta sarunas turpinās. Sākusies tikšanās starp ASV delegāciju, Ukrainas prezidentu un Eiropas lielvaru līderiem, Berlīnē ieradies arī NATO ģenerālsekretārs Marks Rute un Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.
Kā cilvēki Ukrainā vērtē ASV miera plānā paredzēto – atdot Donbasu Krievijai? Zināms, ka šāds plāns ukraiņiem ir kategoriski nepieņemams. Kijivas Starptautiskā socioloģijas institūta aptaujas rezultāti liecina, ka 75% jeb trīs ceturtdaļas ukraiņu iebilst pret "miera plānu", kas cita starpā ietver karaspēka izvešanu no Donbasa, Ukrainas armijas lieluma ierobežošanu un nesatur konkrētas drošības garantijas.
Tāds pats procents ukraiņu uzskata, ka jebkādas sarunas ar Maskavu var sākties, kad būs apturēta karadarbība esošajā frontes līnijā. Arī Ukraiņu un ASV kara izpētes institūta analītiķi aprēķinājuši, ka, lai krievi ieņemtu atlikušās Donbasa pilsētas kaujaslaukā, esošajos tempos tai būtu nepieciešami vismaz trīs gadi.
Publiskotā informācija liecina, Krievija Donbasa frontē ir vēl pievilkusi aptuveni 150000 liela karaspēka rezerves. Šobrīd šajā frontes līnijā tiek izdarīts vislielākais spiediens. Okupanti pastiprina spiedienu Kostjantiņivkas pilsētas virzienā un arī smagas ielas ielu kaujas norit Limanas pilsētā.
Maskavā dara visu iespējamo, lai tad sasniegtu Doneckas apgabala administratīvos centrus, proti, Slovjanskas, Kramatorskas pilsētas. Ukrainas gaisa izlūkošana brīdinājusi Ukrainas iedzīvotājus pirmdien, 15. decembrī, visā valsts teritorijā, ka tuvāko 48 stundu laikā Maskava gatavo kārtējo masveida kombinēto uzbrukumu Ukrainas pilsētām. Mērķēts tiks uz kritisko infrastruktūru.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
