Braže aicina neklausīties blefā, taču Putina draudi jāuztver nopietni
Arvien vairāk Rietumu sabiedroto devuši atļauju Ukrainai izmantot tai sagādātos ieročus mērķiem Krievijas teritorijā. Reaģējot uz to, lielvalsts diktators Vladimirs Putins kārtējo reizi draudējis, ka tas eskalēs situāciju. Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže norāda, ka Putina draudi nav pārsteigumus un tajos ir sava daļa blefa, taču tie ir jāuztver nopietni.
Prāgā, Čehijā, tikušies NATO ārlietu ministri, lai gatavotos alianses 75 gadu jubilejas samitam, kas jūlijā notiks Vašingtonā, un apspriestu turpmāko palīdzību Ukrainai.
Viens no centrālajiem tematiem – Ukrainas tiesības brīvi rīkoties ar rietumu bruņojumu pašaizsardzības nolūkos. Īpaša uzmanība pievērsta ASV lēmumam dot atļauju ar tās ieročiem uzbrukt daļā Krievijas, lai Ukraina spētu aizsargāt Harkivu, kas atrodas ļoti tuvu Krievijas robežai.
"Tas ir ļoti nozīmīgs [solis]. Jo mēs redzam, ka Harkivas reģionā it īpaši Krievija apšaudi veic no savas teritorijas. Un respektīvi Ukrainai tās spējas sevi aizstāvēt ir ļoti ierobežotas. Un tā ir tā militārā loģika, kura, es domāju, mums ir visiem ļoti skaidri jāapzinās, ka ir situācijas, kur šāda rīcība būs gan efektīva, lai Ukrainai nodrošinātu pašaizsardzību, gan arī ietaupīs, teiksim, sabiedroto resursus, sniedzot palīdzību, bet izglābs arī Ukrainas karavīrus, sabiedrības, civiliedzīvotāju dzīvības."
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs nu jau atkārtoti uzsvēris, ka Ukrainai jāļauj uzbrukt mērķiem Krievijā ar rietumu ieročiem, jo tā ir pašaizsardzība.
Krievijas diktators Vladimirs Putins šonedēļ nāca klajā ar kārtējiem draudiem, proti: "NATO dalībvalstu pārstāvjiem, īpaši Eiropā, īpaši mazajās valstīs, ir jāapzinās, ar ko viņi spēlējas. Viņiem jāatceras, ka tās galvenokārt ir valstis ar mazu teritoriju un blīvu iedzīvotāju skaitu. Šis faktors viņiem būtu jāņem vērā, pirms viņi runā par triecieniem dziļi Krievijas teritorijā."
Stoltenbergs tos raksturo, kā kārtējo mēģinājumu atturēt Rietumus no palīdzēšanas Ukrainai.
"Katru reizi, kad NATO sabiedrotie sniedz atbalstu Ukrainai, prezidents Putins cenšas mums draudēt, lai mēs to nedarām. Jau iebrukuma dienā viņš uzstājās ar runu, kurā viņš draudēja visām valstīm, kas Ukrainai sniegs jebkāda veida palīdzību, ka tas ir bīstami, ka tam būs sekas. Tā ir daļa no prezidenta Putina un Maskavas centieniem nepieļaut, ka NATO sabiedrotie palīdz Ukrainai pašai sevi aizsargāt. Bet Ukrainai ir tiesības sevi aizsargāt, un mums ir tiesības palīdzēt Ukrainai to darīt. Tas nenozīmē, ka NATO sabiedrotie ir daļa no konflikta."
Putina nostāja nevienam nav noslēpums, saka Baiba Braže. Un viņa jaunākie draudi, ministres ieskatā, ir vēl viens apliecinājumu tam, ka NATO nopietni jāturpina stiprināt savas aizsardzības spējas.
"Kā mēs varam neuztvert nopietni draudus. Protams, ir kaut kāds elements tanī, kas ir blefošana. Kā mēs esam redzējuši, ir bijuši dažāda līmeņa izteikumi un draudi, kas nav rezultējušies konkrētā rīcībā. Bet būtu ļoti nenopietni neuztvert draudus nopietni. Tāpēc ir NATO, tāpēc ir sabiedrotie. Tāpēc ir nopietna atturēšanas, aizsardzības stiprināšana, palīdzība Ukrainai, Krievijas spēju ierobežošana, viss, ko mēs darām."
Bet NATO ģenerāksekretārs, atbildot uz jautājumu, vai sabiedroto ieroču izmantošana pret mērķiem Krievijā rada eskalācijas risku, uzsver – situāciju eskalē tikai pati Krievija ar iebrukumu kaimiņvalstī.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
