Braže Varšavā: Jo spēcīgāka būs Polijas drošība, jo spēcīgāka būs arī Baltijas drošība

Ārlietu ministre Baiba Braže (JV) ceturtdien Varšavā, tiekoties ar Polijas kolēģiem, bija vienisprātis, ka prioritāri jāstiprina NATO austrumu flanga robežas, lai mūsu reģions būtu aizsargāts pret iespējamu uzbrukumu.

Polija ir viens no mūsu ciešākajiem partneriem – tas attiecas arī uz Latvijas drošību, īpaši runājot par mūsu robežām ar agresoriem Baltkrieviju un Krieviju – tā šodien intervijā TV3 sacīja ārlietu ministre Baiba Braže, kas šodien ieradusies vizītē Polijā.

"Jo stiprāka būs Polijas drošība, jo stiprāka būs Baltijas robeža, un Polija to apzinās, ja Baltija nav droša, tad arī Polija nav droša. Tā ir visas Eiropas Savienības interese, līdz ar to atbalsts no visas ES ir nepieciešams," uzsver Braže.

Polija bija pirmā, kas saskārās ar Baltkrievijas un Krievijas organizēto hibrīdkaru uz robežām. Pirms mēneša agresīvi un bruņoti migranti nāvējoši sadūra vienu poļu karavīru, kurš bija norīkots apsargāt robežu. Turklāt šādi incidenti, kad baltkrievu dienesti ir apmācījuši migrantus uzbrukumiem –  palielinoties.

"Pēdējo divu mēnešu laikā mums ir bijuši incidenti, kuru laikā vairāki mūsu darbinieki tika ievainoti. Tās bija nelielas brūces. Mēs saskaramies ar migrantiem, kuri apmētā poļu patruļas. Tiek mētāti degoši zari. Bija arī mēģinājums aizdedzināt robežzīmi. Tiek izmantoti arī bīstamāki instrumenti – tās ir nūjas ar nažiem galā. Tās ir ar naglām apšūtas nūjas," vērš uzmanību Polijas robežsardzes pārstāvis Andžejs Rudžviaks.

Polija vistiešāk izjūt draudus no Krievijas sāktā kara Ukrainā. Ņemot vērā, ka Polijas teritorijā ir ielidojušas Krievijas spārnotās raķetes – mēnesi atpakaļ – Polija ziņoja, ka izskata iespēju izmantot savu pretgaisa aizsardzību,  lai virs Ukrainas notriektu Krievijas raķetes.

Tāpat Polija apņēmusies stiprināt pretdronu novērošanu un militāro aizsardzību uz zemes, izmantojot nocietinājumu un barjeru sistēmu aptuveni 700 kilometru garumā uz  tās austrumu robežas ar Krievijas sabiedroto Baltkrieviju. Braže sacīja, ka arī šajā jomā nepieciešama ciešāka sadarbība.

"Te nav runas tikai par sienu, bet arī dažādiem prettanku un visādiem citādiem veidiem, kur kopā ar Poliju apmaināmies visādos veidos ar pieredzi, kā viņi plāno, cik dziļi, cik tālu, bet tā ir mūsu interese ES un NATO ietvaros – lai stiprināta būtu visa austrumu robeža. Savukārt NATO ietvaros, protams, nodrošināt to, ka kolektīvās mācības, informācijas apmaiņa, kas attiecas un Krieviju un Baltkrieviju, ka mēs esam spējīgi ātri un preventīvi apmainīties, jo tā ir iespējama strauja rīcība," pauž Braže.

Polijas un Latvijas divpusējās tikšanās dienaskārtības augšgalā arī atbalsts Ukrainai. Ministre pauda, ka abas valstis ir vienisprātis, ka atbalsts Ukrainai nedrīkst pazust no starptautiskās dienaskārtības. Polija ir lielākā bāze caur kurieni palīdzība nokļūst kara plosītajā valstī. Turklāt sagaidāms, ka nākammēnes gaidāmajā NATO samitā Vašingtonā tiks lemts par NATO militārās palīdzības koordināciju tieši Polijas teritorijā.