Uz saturu

Briselē beidzies ES dalībvalstu līderu samits

Briselē noslēdzies Eiropas līderu samits, kurā ieskicētas turpmākās cīņas par ietekmīgajiem Eiropas Savienības amatiem pēc parlamenta vēlēšanām – pirmās domstarpības parādījušās Francijas un Vācijas vidū.

Noslēdzoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, tapa skaidrs, ka abas lielākās centriskās partijas – Tautas partijas un Sociālisti un Demokrāti – zaudējušas desmitgadēm turēto vairākumu. Tādēļ cīņa par, piemēram, Eiropas Komisijas un Eiropadomes prezidentu amatiem būs sīvāka nekā iepriekš. Vācijas kanclere Angela Merkele pirms došanās atpakaļ uz Berlīni apstiprinājusi veselīgo konkurenci ar Francijas līderi Emanuelu Makronu, kura saraksts "Renesanse" veicināja atbalsta kāpumu parlamenta liberāļu grupai.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

"Pārrunu laikā nepārspriedām konkrētus vārdus, kuri varētu aizpildīt amatus. Mums ar prezidentu Makronu bija arī divpusējā tikšanās – kā jau zināt, viņam nepatīk līdzšinējā "vadošā kandidāta" izvēles sistēma Eiropas Komisijai, bet mums ir jāpieņem situācija, kāda tā ir. Eiropas Tautas partija ir spēcīgākā frakcija, mums gan nav vairākuma. Visām partijām būs iespēja pārdomāt savu pozīciju, bet mums jāsaglabā sava spēja rīkoties," piebilst Vācijas kanclere Angela Merkele.

Parlamenta lielākā frakcija, kuru atbalsta Merkele – Eiropas Tautas partija, arī izvēlējusies savus oficiālos sarunu vedējus, kuri veiks politisko kaulēšanos Eiropas līmenī. Viens no tiem – arī Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV), viņam pievienosies Horvātijas kolēģis Andrejs Plenkovičs.

Sociālisti un  Demokrāti kā sarunvedējus virza Spānijas premjerministru Pedro Sančesu un Portugāles premjeru Antoniu Koštu, savukārt ALDE (liberāļi) – Nīderlandes premjerministru Marku Riti un Beļģijas premjeru Šarlu Mišelu.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm