Brisele meklē risinājumus Baltijas un Polijas austrumu pierobežas stiprināšanai

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā vairākos reģionos būtiski sarukušas investīcijas, samazinājusies kravu plūsma un tūrisms. Visvairāk tas skāris Baltijas valstis, Somiju un Poliju.

EK dokumenta projektā, ko redzējis medijs, uzsvērts: "Eiropas drošība sākas tās austrumu pierobežā. Spēcīga, pārtikusi un noturīga austrumu robeža ir būtiska visa kontinenta aizsardzībai."

Somijas Turku pilsētas domes deputāte Nīna Ratilainena, kas darbojas arī Reģionu komitejas Ukrainas darba grupā, norāda, ka drošība nav tikai robežkontrole. "Visdrošākās robežas nav tikai kontrolētas – tās ir dzīvas. Ieguldījumi darbvietās, tīrā enerģijā un izglītībā pierobežā veido patiesas drošības pamatu."

Arī Polijas Podkarpates vojevodistes vadītājs Vladislavs Ortīls uzsver, ka viņa reģions ir "tieši ietekmēts no kara sekām – migrācijas spiediena, transporta traucējumiem un papildu sloga publiskajiem pakalpojumiem". Viņaprāt, pieaugošā ģeopolitiskā spriedze prasa pārdalīt resursus, lai stiprinātu pierobežas noturību.

Jaunas naudas nebūs

Stratēģiju šonedēļ prezentēs EK izpildviceprezidents kohēzijas jautājumos Raffaele Fitto. Tomēr, kā norāda divas Komisijas amatpersonas, esošajā ES budžetā līdz 2028. gadam papildu līdzekļi šim mērķim nav paredzēti.

Tā vietā paredzēts veidot tā dēvēto "EastInvest" platformu, kurā iesaistīsies starptautiskās finanšu institūcijas. Dalībvalstīm pie Krievijas un Baltkrievijas robežas – Somijai, Polijai, Igaunijai, Latvijai un Lietuvai – varētu atļaut izmantot daļu reģionālās attīstības fondu kā garantijas, lai piesaistītu finansējumu no Eiropas Investīciju bankas, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas un citām institūcijām. Mērķis – nodrošināt lētākus kredītus uzņēmumiem pierobežā.

Slovākijas Prešovas reģiona vadītājs Milans Majerskis norāda, ka ar to var nepietikt: "Mums nepieciešama tieša piekļuve ES finansējumam un stratēģija, kas atbilst šodienas realitātei. Austrumslovākijā mēs katru dienu izjūtam kara ekonomiskās un sociālās sekas."

Baltijas valstis jau raugās uz nākamo ES daudzgadu budžetu pēc 2028. gada, cerot panākt mērķētu finansējumu austrumu reģioniem. Lietuvas Eiropas lietu ministrs Sigits Mitkus izdevumam "Politico" norādījis: "Mēs sagaidām, ka mūsu specifika tiks ņemta vērā sarunās par nākamo budžetu. Šis dokuments būs dzīvs process."

EK dokumentā arī minēts, ka tiks izvērtēta iespēja nākotnē paredzēt īpašus uzsaukumus austrumu pierobežas reģioniem jaunajā Eiropas konkurētspējas fondā, kura apjoms plānots 410 miljardu eiro apmērā no 2028. gada.