Bulgārijas vēlēšanu rezultāti raisa jautājumus par valsts turpmāko kursu
Pēc piecu gadu politiskā haosa un astoņām vēlēšanām, Bulgārija beidzot ir ieguvusi pārliecinošu uzvarētāju. Bijušā valsts prezidenta Rumena Radeva partija ir triumfējusi parlamenta vēlēšanās, solot ilgi gaidīto iekšpolitisko stabilitāti. Tiesa, viņa uzvara Briselē raisa bažas par valsts turpmāko ģeopolitisko kursu un attiecībām ar agresoru Krieviju.
Bijušais Bulgārijas prezidents Rumens Radevs pārliecinoši ir uzvarējis parlamenta vēlēšanās, iegūstot gandrīz 45% vēlētāju atbalsta. Tas ir viens no pārliecinošākajiem rezultātiem pēdējās desmitgadēs, kas nozīmē, ka viņa jaunizveidotā partija, visticamāk, spēs izveidot vienpartijas valdību. Iespējams, līdz ar to varētu beigties arī ilgstošā nestabilitāte. Pēdējo piecu gadu laikā Bulgārijā notikušas astoņas parlamenta vēlēšanas.
"Jums jāzina, ka Bulgārija turpinās savus centienus, lai turpinātu ceļu ar Eiropu. Bet ticiet man, spēcīgai Bulgārijai un spēcīgai Eiropai ir vajadzīga spēja kritiski domāt, ir vajadzīgs pragmatisms. Eiropa ir kļuvusi par upuri savām ambīcijām būt par morālo līderi pasaulē, kurā nav noteikumu," saka bijušais Bulgārijas prezidents un partijas "Progresīvā Bulgārija" līderis Rumens Radevs.
Politikas apskatnieki vērtē, ka rezultāts atspoguļo sabiedrības nogurumu no korupcijas, vājām koalīcijām un politiskā strupceļa. Radevs noskaņojumu ir spējis veiksmīgi izmantot, sevi pozicionējot kā pārmaiņu līderi, kurš gatavs izaicināt līdzšinējo politisko eliti.
"Es ceru, ka mēs uzvarēsim cīņā ar korupciju vai vismaz tā būs ievērojami mazāk nekā šobrīd. Ceru, ka jauniešiem būs labāka nākotne," saka vietējā iedzīvotāja Sofija.
Savukārt vietējā iedzīvotāja Nikoleta norāda: "Visvairāk mēs ceram uz stabilāku tiesu sistēmu un to, ka patiesi tiks atjaunota uzticība valsts institūcijām. Līdz šim tās spēcīgi ietekmēja dažādas personas, no kurām daudzas, kā redzams, valdību tagad ir pametušas. Šķiet, ka pašreizējie rezultāti atspoguļo tieši to."
Vēlēšanu rezultāti gan raisījuši jautājumus par valsts turpmāko kursu. Radevu bieži raksturo kā Kremlim labvēlīgu politiķi – viņš iebilst pret militāro palīdzību Ukrainai, kritizē Eiropas Savienības sankcijas pret Krieviju un pieļauj enerģētiskās sadarbības atjaunošanu ar Maskavu. Tas rada bažas Briselē, lai gan pats Radevs ir paudis, ka Bulgārija saglabās Eiropas kursu. // cctv076647 + faili ar Radeva arhīviem piezīmēs
Eksperti prognozē, ka praksē viņš rīkosies piesardzīgi, mēģinot balansēt starp Eiropu un Krieviju, īpaši enerģētikas un drošības jautājumos. // arhīvi
C: "Rumens Radevs nepārprotami izvairās ieņemt tiešu "jā" vai "nē" pozīciju, tā vietā mēģinot balansēt starp abām pusēm. Kampaņas laikā tas var būt pieņemami, taču, vadot valsti, noteikti būs jāsniedz skaidras un nepārprotamas atbildes. Mūsdienu globālajā politiskajā gaisotnē galu galā ir jāieņem stingra nostāja vienā vai otrā virzienā." – Evelīna Slavkova, domnīcas "Trend" analītiķe, 4652872, 1:25
Kamēr Bulgārija virzās uz lielāku politisko skaidrību, neskaidrība saglabājas Slovēnijā. Premjers Roberts Golobs ir atzinis, ka nespēj izveidot valdību, lai gan viņa partija vēlēšanās, kas notika marta, uzvarēja ar nelielu pārsvaru. // 4646744, 4646905
Tas šobrīd paver iespēju pie varas atgriezties bijušajam premjeram Janezam Janšam, kurš mēģinās izveidot labējo koalīciju. Ja tas izdosies, Slovēnijas kurss varētu kļūt kritiskāks pret līdzšinējo Eiropas Savienības politiku. // 4646915, 4646707
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
