Čehija vēsturiskas izvēles priekšā – saglabāt Eiropas kursu vai mainīt virzienu uz Maskavas pusi

Populistiskais miljardieris Andrejs Babišs, kuru bieži salīdzina ar Donaldu Trampu, aptaujās ir izvirzījies vadībā. Viņa politiskajam spēkam, partijai "Neapmierināto pilsoņu akcija" jeb saīsinājumā "ANO", var izdoties gūt ievērojamu atbalstu un atrāvienu no saviem sāncenšiem, tas ir, proeiropeiskās koalīcijas.

Babiša vēstījums vēlētājiem ir aplami vienkāršs – lielākas pensijas, zemākas elektroenerģijas cenas un solījums koncentrēties uz cilvēku ikdienas problēmām, nevis starptautiskām saistībām.

"Ideoloģiski "ANO" partiju, ko vada Andrejs Babišs, ir grūti ielikt kādā konkrētā rāmī. Pats Babišs to dēvē par "visaptverošu partiju", kas mēģina savākt balsis gan no kreisajiem, gan no labējiem. Šāda pieeja ir raksturīga klasiskam populismam, un Babišs iekšpolitikā darbojas ļoti piesardzīgi," skaidro domnīcas "Starptautisko attiecību asociācija" analītiķis Pāvels Havličeks.

Taču aiz sarkanajām "Spēcīga Čehija" cepurēm, kas iedvesmotas no ASV prezidenta Donalda Trampa stila, slēpjas būtiskāks jautājums – vai Prāga arī sekos Ungārijas premjera Viktora Orbāna un Slovākijas līdera Roberta Fico kurpēm? Šie abi līderi savas valstis ir attālinājuši no Briseles un kļuvuši pielaidīgāki pret Maskavu, bieži nonākot konfliktā ar Eiropas Savienības noteikumiem un vērtībām.

"Manuprāt, ja raugāmies uz to, kāda varētu būt valdība Babiša vadībā, tad viņš, visticamāk, centīsies izvairīties no Slovākijas pieredzes. Tur šobrīd redzam ļoti sadrumstalotu valdību ar plašām koalīcijām, kas balstās gan uz radikāli labējiem, gan kreisajiem spēkiem. Šādas daudzpartiju savienības ir sarežģītas, jo tajās grūti noturēt disciplīnu un nodrošināt stabilu vairākumu parlamentā," norāda analītiķis.

Īpaši sāpīgi šāda spēku pārbīde varētu atsaukties Ukrainā. Pērn, kad Kijivai akūti trūka artilērijas šāviņu un ASV palīdzība bija iestrēgusi Kongresā, Prāga nāca klajā ar neparastu risinājumu: slepeni iepirkt munīciju ārpus Eiropas, arī Āfrikā un Āzijā, un nogādāt to Kijivai. Šo programmu lielākoties finansēja NATO sabiedrotie. Līdz šim tā jau ir spējusi piegādāt cienījamu skaitu ar munīciju, kas palīdzējusi Ukrainai noturēt aizsardzības līniju.

Babiša partija šo programmu sauc par dārgu un neskaidru. Sola to slēgt vai nodot NATO. Kritiķi brīdina, ka tas izjauktu programmas ātrumu un slepenību, padarot Ukrainu vēl neaizsargātāku.

Līdzās ar solījumiem mazināt palīdzību Ukrainai, kā arī bloķēt Eiropas Savienības klimata un migrācijas politiku, eksperti brīdina, ka Čehija varētu sekot Orbāna un Fico pēdās, virzoties uz neliberālu demokrātiju. Tas nozīmētu ne tikai pamatīgu spiedienu uz medijiem un tiesu varu, bet arī attiecību saasināšanos ar Briseli, un arvien pielaidīgāku nostāju pret Maskavu.