Cerības uz mieru kļūst arvien mazākas. Kas notiks pēc ASV un Irānas pamiera beigām?

ASV prezidents Donalds Tramps aizvien sūta pretrunīgus signālus par to, kas varētu sekot pēc pamiera termiņa iztecēšanas. Vienlaikus Baltā nama saimnieks pauž optimismu par iespējamu vienošanos, kas varētu būt gatava tuvākajā laikā un ir pārliecības pilns, kas puses atsāks sarunas, bet tanī pat laikā arī brīdina par iespējamu militāro triecienu atsākšanu un nevēlēšanos pagarināt pamieru.

"Kā jau teicu pirms divām dienām – kad viņi paziņoja, ka nesūtīs savus pārstāvjus uz sarunām Pakistānā, es teicu, ka tomēr sūtīs. Viņiem nav citas izvēles. Es uzskatu, ka galu galā mēs panāksim ļoti labu vienošanos, viņiem vienkārši nav citas iespējas," saka Tramps.

Uz jautājumu – vai perspektīvai par vienošanos jābūt jau tuvākajā laikā un vai pretējā gadījumā tiks atsākta Irānas bombardēšana, Tramps klāsta: "Es domāju, ka bombardēšana atsāksies, jo uzskatu, ka tā ir labāka pieeja sarunām. Mēs esam gatavi rīkoties, armija ir pilnībā gatava un, jāatzīst, tā ir ārkārtīgi spēcīga."

Neskatoties uz neskaidrību, ASV delegācija viceprezidenta Džeimsa Daniela Vensa vadībā gatavojas doties uz Pakistānu, uz jaunām sarunām. Tiesa Irāna vēl nav apstiprinājusi savu dalību un uzsver, ka nepiekritīs sarunām spiediena apstākļos. Arī Pakistāna, kas ir vidutājs sarunās, atzinusi, ka Teherānas dalība nav garantēta.

"Irāna kopš svētdienas vakara saglabā nemainīgu nostāju – sarunas draudu un pārkāptu saistību gaisotnē nav pieļaujamas. Amatpersonas uzsver, ka dialoga turpinājums iespējams vien tad, ja amerikāņi mainīs savu uzvedību un politisko pozīciju," citēts Irānas valsts televīzijas ziņu moderatores teiktais.

Jebkurā gadījumā situācija joprojām ir saspringta un tās atrisinājums nav skaidrs. Hormuza jūras šauruma slēgšana turpina izjaukt globālās naftas plūsmas, draudot ar degvielas deficītu un cenu kāpumu visā pasaulē. Ja krīze ieilgs, īpaši smagi sekas izjutīs aviācijas nozare, par ko tā brīdina jau tagad. Pieaugs lidojumu atcelšanas risks un biļešu cenas, jo var rasties aviācijas degvielas trūkums.

Situācija Tuvajos Austrumos apspriesta otrdien arī Luksemburgā, kur tikās Eiropas Savienības ārlietu ministri.

"Ja mēs patiešām vēlamies sekmēt ugunspārtraukšanu un panākt ilgtspējīgu mieru Tuvajos Austrumos, labākais, ko varam darīt, ir skaidri paust savu nostāju Izraēlai, nevis skatīties citā virzienā. Mums ir jāspēj, tāpat kā to dara Spānijas ārpolitika, runāt nemainīgi jebkurā situācijā un jebkura priekšā. Tieši tajā balstās Eiropas Savienības ticamīb." uzver Spānijas ārlietu ministrs Hosē Manuels Albaress-Bueno.

Tomēr dalībvalstu vidū saglabājas domstarpības par turpmāko rīcību, īpaši attiecībā uz Izraēlu. Daļa valstu aicina uz stingrākiem soļiem, reaģējot uz militārajām operācijām un pieaugošo vardarbību, tostarp izraēliešu kolonistu uzbrukumiem palestīniešiem, kamēr citas iestājas par piesardzīgāku, diplomātisku pieeju.