Cik bīstama plaisa šķir Kijivu un Varšavu? Vērtē ārpolitikas eksperts Bukovskis
Graudu strīda karstumā, kas uzvirmojis Ukrainas un tās kaimiņvalstu starpā, viena ciešākajām Kijivas sabiedrotajām – Polija – paziņojusi, ka vairs nepiegādās ieročus Ukrainai. Vai tā ir tikai politiska retorika un kādas sekas var būt šādai Varšavas pozīcijai, – "tv3.lv" vērtē Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) direktors Kārlis Bukovskis.
Strīdi ap Ukrainas labības eksportu nonākuši līdz šim augstākajā punktā, radot diplomātisku spriedzi sabiedroto – Varšavas un Kijivas – vidū.
Trešdienas vakarā Varšava uz pārrunām izsauca Ukrainas vēstnieku, bet Polijas premjers Mateušs Moraveckis paziņoja, ka poļi pārtrauks ieroču piegādes Ukrainai. Kas tālāk?
Vērtējot Polijas un Ukrainas attiecību dinamiku, ārpolitikas eksperts Bukovskis aicina ņemt vērā kontekstu, kādā attīstās pašreizējie notikumi.
Priekšvēlēšanu gaisotnē
"Polijā oktobra vidū ir vēlēšanas un līdz ar to valdošie politiķi, protams, mēģina parādīt, cik viņi ir spēcīgi, nelokāmi, ar skaidru un stingru viedokli," teic Bukovskis, atzīmējot, ka lauksaimniecības sektorā strādājošie veido nozīmīgu valdošās partijas "Likums un taisnīgums" vēlētāju daļu.
"Šī ir priekšvēlēšanu retorika. Un tieši tāpēc tā ir tik skarba."
"Otra lieta, kas izskanēja arī paša Moravecka argumentācijā, ir, ka tie ieroči, kas Polijai bija un ko tā varēja piegādāt Ukrainai, ir tai jau iedoti. Un pamatots ir arguments arī par to, ka Polija pati gādā sev jaunu bruņojumu, lai veiktu ieroču atjaunināšanu," skaidro eksperts.
Bukovskis atzīmē, ka līdzīgs bruņojuma atjaunināšanas process notiek lielākajā daļā NATO valstu, tai skaitā Latvijā, nododot vecākus ieročus Ukrainai un vietā pērkot jaunāku un modernāku bruņojumu.
"Nav jau tā, ka Polija pārtrauks palīdzību Ukrainai, ka dzīs ārā no valsts ukraiņu bēgļus vai tamlīdzīgi. Tā nenotiks. Tas jau paliek spēkā, ka Polija atrod arī iespējas, kā turpināt nosūtīt materiālo vai tehnisko palīdzību Ukrainai, pat ja tie nav ieroči."
LĀI vadītājs atgādina, ka Polija plāno palielināt savu militāro budžetu līdz pat 4% no IKP: "Tas ir milzīgs cipars, kas būs lielākais visā NATO. Un tas, protams, nozīmē, ka viņi pirks jaunākos ieročus un, protams, ka tos pirks primāri savu aizsardzības spēju nostiprināšanai."
"Protams, ka Polija nevarēs un nemaz nedrīkstēs Ukrainai nodot pašu jaunāko un modernāko bruņojumu," piebilst Bukovskis. "Jāņem vērā, ka lielākajā daļā gadījumu tie ieroči tiks iepirkti no ārvalstīm, daļa būs arī pašu poļu ražotie, bet jaunāko tehniku nesūtīs kaujas laukā, lai tā, nedod dievs, nenonāk Krievijas rokās."
Vai tomēr nevarēja iztikt bez trokšņa?
Ja tas ir tikai loģisks un tehnisks process, vai nevarēja iztikt bez tāda trokšņa? Ārpolitikas eksperts norāda, ka tas varēja notikt arī bez skaļiem paziņojumiem, tomēr te sakrituši vairāki apstākļi.
"Šobrīd Polijā ir priekšvēlēšanu laiks. Starp abām valstīm pastāv arī neliels saspīlējums ukraiņu labības jautājumā. Bet kopumā tā ir daļa no politiskā procesa. Tāpat beigu beigās Polija turpinās atbalstīt Ukrainu ar tai pieejamajiem līdzekļiem."
Bukovskis vērtē, ka pārrunu ceļā Polijas un Ukrainas starpā risinājums tiks rasts: "Jo Ukrainas aizsardzība, Ukrainas eksistence. tās cīņa par savu suverenitāti un Krievijas izdzīšana no Ukrainas teritorijas ir arī Polijas interesēs."
"Tas, ka mēdz būt domstarpības pieejās un ka mēdz būt sarežģītāk risināmi jautājumi, nenozīmē, ka starp valstīm uzreiz tiek sarautas attiecības," viņš atzīmē.
"Nešaubos, ka šis diplomātiskais saspīlējums diplomātiskiem līdzekļiem arī tiks atrisināts. Jo faktiski gan Polija, gan Ukraina ir ieinteresētās puses, lai karā sakautu Krieviju."
Komentējot Varšavas soli, izsaucot uz pārrunām Ukrainas vēstnieku, eksperts norāda, ka principā pārrunas ar vēstnieku ir diplomātiskā procesa sastāvdaļa: "Reizēm tās ir parastas pārrunas, reizēm – šādas. Kad ir sarežģītāki jautājumi, vēstnieks tiek izsaukts. Tas ir ikdienas darbs."
"Tas ir normāls diplomātiskais process, kas notiek starp visām valstīm. Vienkārši reizēm tas medijos tiek izcelts kā ekstraordinārs notikums."
Bukovskis prognozē, ja spriedze Varšavas un Kijivas attiecībās nenoplaks jau līdz Polijas vēlēšanām, tad pēc tām – tas noteikti notiks, jo abas valstis ir tuvi partneri un neviena no pusēm nav ieinteresēta eskalācijā.
Cik nozīmīgi ukraiņiem ir Polijas ieroči?
Runājot par Rietumu sabiedroto ieroču piegādēm Ukrainai, Bukovskis vispirms izceļ tādas valstis kā ASV, Vāciju, Franciju un Lielbritāniju: "Tie ir daudz lielāki un nozīmīgāki bruņojuma piegādātāji Ukrainai, ja salīdzinām ar Poliju."
Eksperts nedomā, ka Polijas nonākšana situācijā, kad tai jākoncentrējas pašai uz sava bruņojuma atjaunināšanu, ietekmēs kara gaitu Ukrainā.
"Polijas puse no savas puses nekad nebūtu nākusi klājā ar šādu paziņojumu, ja viņi nebūtu aprēķinājuši, kādu iespaidu tas var atstāt, piemēram, ja tas varētu iedrošināt Krievijas armiju veikt papildus uzbrukumus."
Tomēr Kremlis var berzēt rokas?
Bukovskis piekrīt, ka diplomātisko spriedzi Kijivas un Varšavas attiecībās noteikti izmantos Krievijas propaganda, stāstot, ka ukraiņi nu ir pamesti vieni paši.
Bet atbildot uz jautājumu, vai Kremlis, bloķējot labības darījumu, ir panācis savu, proti, sanaidojis Ukrainu ar tās sabiedrotajiem, eksperts teic: "Domāju, ka Maskava saskatīja to, ka tās pretrunas var veidoties."
"Zināmā mērā tās ir arī ļoti dabiskas pretrunas. Jo Ukraina ir viens no lielākajiem labības un pārtikas ražotājiem pasaulē. Un tā tas ir bijis gadu simtiem. Un, protams, ka lētāka Ukrainas labība apdraud Polijas zemnieku iztikšanu. Un runa nav tikai par Poliju vien, bet visām ES valstīm, kurām Ukraina šajā jomā ir konkurents."
Eksperts norāda, ka tas ir "mūžīgais jautājums": no vienas puses bez Rietumu sabiedroto atbalsta, tai skaitā ieroču piegādēm, diplomātiskā un finansiālā atbalsta Ukraina acīmredzot viena pati nespētu cīnīties pret Krievijas armiju, no otras puses – sabiedrotajiem jau kaut kur tā nauda arī ir jāpelna, lai šo atbalstu varētu sniegt.
"Ukraina nevar atrasties situācijā, ka tā pelna visu naudu un pēc tam vēl prasa, piemēram, no tās pašas Polijas arī ieročus un cita veida atbalstu," viņš piebilst. "Domāju, ka ir citi noieta tirgi pasaulē, kurus Ukraina un Ukrainas labības ražotāji varēt lūkot."
Bet, rezumējot, Bukovskis nešaubās, ka galu galā strīdīgajos jautājumos kompromisi tiks rasti, jo virsmērķis ir Krievijas izdzīšana no Ukrainas teritorijas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
