Cik efektīva ir Eiropas kodolaizsardzība?

B61 tipa bumbas, paredzētas transportēšanai ar iznīcinātājiem, nesen modernizētas, ziņo drošības eksperti. Tēma kļuva aktuāla, kad Bundesvērs svinēja savu 70. gadadienu Berlīnē, Eiropā pieaugot drošības bažām.

"Nav nekad bijis un nevar būt pārliecības, ka ASV patiešām izvietos kodolieročus. Tas nav garantēts. Bet svarīgi ir, ka ienaidnieks to nevar izslēgt," norāda Karls-Heincs Kamps, drošības eksperts un bijušais Federālās drošības politikas akadēmijas prezidents. Kamps, bijušais NATO konsultants un tagad Vācijas Ārpolitikas padomes asociētais pētnieks, uzsver, ka atturēšana "ir darbojusies 50 gadus".

Vasarā ASV, pēc vairāku mediju ziņām, Eiropā esot pārvietojušas jaunus kodolieročus, balstoties uz F-35 lidmašīnu lidojumu datiem un šī tipa iznīcinātāju iegādi, kas spēj nēsāt taktiskos kodolieročus. ASV iestādes šos ziņojumus nav apstiprinājušas.

Vācija ir pasūtījusi F-35 iznīcinātājus, no kuriem pirmie sagaidāmi 2026. gadā.

Kodolieroču vēsture Eiropā un Krievijas draudi

ASV kodolieroči Eiropā tiek glabāti kopš Aukstā kara laikiem, lai atturētu potenciālos uzbrucējus, piemēram, Krieviju. Precīzs skaits tiek klasificēts, taču tiek lēsts, ka visā Eiropā ir ap 100 šādu ieroču – Beļģijā, Nīderlandē, Itālijā, Turcijā un Lielbritānijā.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins kopš iebrukuma Ukrainā vairākkārt draudējis izmantot kodolieročus. Krievijai tiek lēsts, ka ir aptuveni 5450 kodolgalviņu.

Kamps tomēr šaubās, vai Putins patiešām dotu pavēli tos izmantot. "Tas, kurš šauj pirmais, mirst otrais. Tas nav vēlamais scenārijs," viņš saka.

Vācija un kodolieroču nākotne

Vācija teorētiski varētu izvietot vairāk ASV ieroču citās vietās ar piemērotiem noliktavu bunkuriem vai NATO varētu pārvietot tos uz Baltijas valstīm, Poliju vai Rumāniju, lai nosūtītu signālu Krievijai, skaidro Kamps.

Pretkodolieroču grupas, tostarp ICAN Germany, aicina ASV ieročus izvest no Vācijas teritorijas.

Vācija teorētiski varētu izstrādāt arī savus kodolieročus, kas, pēc Kampa teiktā, tehnoloģiski nav neiespējami, taču politiski būtu katastrofāli, ņemot vērā Vācijas vēsturisko atbildību.

Divi līgumi aizliedz Vācijai turēt kodolieročus: 1990. gada "Divi plus četri" līgums pēc Vācijas atkalapvienošanās un 1969. gada Kodolieroču neizplatīšanas līgums. Vācija teorētiski varētu no tiem atkāpties, taču tas politiski un sociāli ir maz ticams. Aptaujas rāda, ka tikai aptuveni trešdaļa vāciešu atbalsta kodolieroču izstrādi.

Pat bez ASV kodolieročiem Vācija joprojām būtu aizsargāta NATO ietvaros, pateicoties Francijas un Lielbritānijas kodolarsenāliem, norāda analītiķi.