COP28 samitā panāk vienošanos: Vai tiešām fosilā kurināmā dienas ir skaitītas?

Vienošanās "aicina" valstis "sniegt ieguldījumu" globālajos centienos samazināt oglekļa piesārņojumu. Tajā norādīta virkne darbību, ko valsis var veikt, tostarp "pāreja no fosilā kurināmā enerģētikas sistēmas", tādējādi paātrinot klimata mērķu sasniegšanu, lai līdz 2050. gadam visiem kopā izdotos sasniegt "neto nulli".

CNN atzīmē, ka vienošanās neparedz, ka tiek pieprasīta "pakāpeniska atteikšanās" no fosilā kurināmā. To atbalstīja vairāk nekā simts valstis, tostarp ASV un Eiropas Savienības dalībvalstis, taču pret to asi iestājās fosilā kurināmā lielvalstis, piemēram, Saūda Arābija.

Vienošanās paredz arī trīskāršot atjaunojamo energoresursu jaudu un divkāršot energoefektivitāti līdz 2030. gadam.

Tāpat valstīm tiek lūgts līdz 2025. gadam izstrādāt detalizētus plānus, kas atspoguļotu, kā tās plāno risināt klimata krīzes ietekmi tagad un turpmāk.

Vienošanās arī atzīst nepieciešamību pēc triljoniem dolāru finansējuma no bagātajām valstīm nabadzīgākām, pret klimata pārmaiņām neaizsargātākām valstīm, lai palīdzētu tām pielāgoties pārmaiņām un pariet uz atjaunojamo enerģiju. Taču dokuments neparedz bagātajām valstīt šajā jautājumā ieguldīt vairāk.

Kā vienošanos varētu apiet?

Runājot par nepilnībām, kas atrodamas vienošanā, tā sniedz valstīm iespēju paātrināt nulles un zema oglekļa tehnoloģiju, tostarp oglekļa "sagūstīšanu" un uzglabāšanu, attīstīšanu. Šīs tehnoloģijas ir metožu kopums, kas joprojām tiek izstrādāts, lai novērstu oglekļa piesārņojumu atmosfērā.

Daudzi zinātnieki un eksperti gan pauduši, ka oglekļa "sagūstīšana" nav plaši pierādīta un patiesībā ir vien uzmanības novērsējs no tā, lai patiesi varētu beidzot pilnībā atteikties no fosilā kurināmā. Turpretim šādas tehnoloģijas varētu pavērt iespēju turpināt dedzināt fosilo kurināmo.

Šo nepilnību varētu vēlēties izmantot, piemēram, tērauda ražošanas nozare, kas vēl nav spējusi atrast efektīvu veidu, kā strādāt ar atjaunojamajiem enerģijas avotiem.

Kā vērtē panākto vienošanos?

Vairāki klimata sarunu dalībnieki vienošanos nodēvēja par vēsturisku un nozīmīgu, taču neatmeta piesardzību, norādot, ka tā joprojām nav pietiekami liels vai ātrs solis, lai ierobežotu klimata krīzi.

"Šī COP vēstījums ir tāds, ka mēs attālināmies no fosilā kurināmā," sacīja ASV klimata sūtnis Džons Kerijs. Vienlaikus viņš atzina, ka galīgā vienošanās ir kompromiss, proti, varēja tikt pieņemti drastiskāki soļi.

Savukārt citi novērotāji atzīmē, ka vienošanās valoda paver iespējas fosilā kurināmā ražotājiem. Politikas padomnieks Toms Evanss CNN sacījis, ka "tajā ir daži labi elementi, taču signāls par fosilo kurināmo ir neskaidrs – tas atzīst, ka beidzot atsakāmies no fosilā kurināmā, bet joprojām pārāk lēni."

Par ko vēl valstis vienojās?

Samitā beidzot arī panākta vienošanās par klimata kaitīguma fonda ieviešanu, kas bijis gadu desmitiem ilgs strīdus ābols. Apvienoto Arābu Emirāti (AAE) apņēmušies palīdzēt ar vairāk nekā 700 miljoniem ASV dolāru.

AAE deva solījumu izveidot arī 30 miljonu ASV dolāru klimata finansējuma fondu, kurā līdz desmitgades beigām apņēmušies ieguldīt kopumā 250 miljonus. Savukārt ASV solīja trīs miljardus dolāru novirzīt Zaļajam klimata fondam.

Tāpat uzmanība tika pievērsta metāna (spēcīgas planētas sasilšanas gāzes) emisiju samazināšanai. ASV jau paziņojusi par nosacījumiem, lai līdz 2038. gadam gaisa piesārņojums no naftas un gāzes nozares tiktu samazināts par gandrīz 80%.

Savukārt 50 lielākie naftas un fāzes uzņēmumi parakstīja apņemšanos līdz desmitgades beigām samazināt metāna emisijas, katrs apņemoties līdz 2030. gadam samazināt metāna intensitāti par aptuveni 80 līdz 90%.

Kas tālāk?

Vienošanās ir panākta, un valstīm līdz 2025. gadam ir jāatjauno savi nacionālie plāni emisiju samazināšanai, detalizēti norādot, cik daudz līdz 2035. gadam tās samazinās planētas sasilšanas radīto piesārņojumus.

ASV un Ķīna, divas lielākās emisiju ražotājas pasaulē, kopīgi apņēmušās savus plānus attiecināt uz visu ekonomiskā mēroga klimata piesārņojumu un samazināt emisijas no gāzēm, kas nav CO2, piemēram, metāns un fluorogļūdeņraži. Abas valstis arī aktīvi aicina citām ņemt piemēru.

Kā vienošanās būs sekmējusies, rādīs nākamā gada samits, kuru aicināta rīkot Azerbaidžāna – vēl viena naftas un gāzes ieguves lielvalsts.