Dārgas raķetes pret lētiem krievu droniem: kā NATO sargā Eiropas debesis?

NATO pretgaisa aizsardzības sistēma

Kā raksta "The Economist", NATO Eiropā draudu atklāšanai izmanto 14 tālās darbības radiolokācijas iznīcinātājus AWACS, kas bāzēti Vācijā, un augstlidojošos dronus "RQ-4D Phoenix" no Sicīlijas. Polija pasūtījusi gandrīz miljardu dolāru vērtus amerikāņu aerostatus ar radariem, savukārt ASV testē pat akustiskos sensorus, līdzīgus tiem, ko izmanto Ukraina dronu skaņas uztveršanai.

Galveno pārtveršanas spēju nodrošina iznīcinātāji NATO austrumu robežās. Šīs vienības rotē — šobrīd Itālija, Spānija un Ungārija sargā Baltijas valstu gaisa telpu, Itālija patrulē Rumānijā, bet Nīderlande un Norvēģija nodrošina Polijas aizsardzību. Pārsvarā tiek izmantoti amerikāņu F-16 iznīcinātāji. Pēc 10. septembra incidenta Francija uz Poliju nosūtīja trīs "Rafale" lidmašīnas.

No zemes sistēmām galvenā loma ir amerikāņu "Patriot" kompleksiem, kas spēj pārtvert gan lidmašīnas, gan spārnotās un ballistiskās raķetes. Vācija jau izvietojusi "Patriot" Polijā, un Nīderlande plāno sekot. Reģionā patrulē arī sabiedroto kara kuģi ar radariem un pārtvērējiem. Papildus ASV ir izvietojušas pretraķešu sistēmas "AEGIS Ashore" Rumānijā un Polijā.

Visi šie līdzekļi integrēti NATO vienotajā pretgaisa un pretraķešu aizsardzības sistēmā (IAMD), ko koordinē štābs Ramšteinē, Vācijā. Tomēr ievērojama daļa lielo Eiropas PVO kompleksu nodota Ukrainai, kas ik dienu cieš no Krievijas triecieniem. Vācija nosūtījusi Kijivai vēl divas Patriot baterijas, arī Šveices pasūtītās sistēmas pēc ASV iniciatīvas nonākušas Ukrainā.

NATO ģenerālsekretārs Rute atzina, ka alianses plānu izpildei pretgaisa aizsardzības līdzekļi jāpalielina par 400%, taču aizvērt visu Eiropas gaisa telpu esot praktiski neiespējami.

Incidenti pie NATO robežām kļūst biežāki

Pēdējos divos gados Krievijas droni un raķetes vairākkārt šķērsojušas NATO robežas — atlūzas kritušas Rumānijā, raķetes lidojušas Polijas virzienā, drons nokritis Latvijā. 2022. gadā Polijā atrada nokritušu spārnoto raķeti pat 400 km no Ukrainas robežas.

Noskaties: "Kārtējais pierādījums, ka esam karā," eksperts par krievu droniem NATO teritorijā

Polijas armija norāda, ka 10. septembra droni lielākoties bijuši "priekšlaicīgi mērķi", kas nesaturēja kaujas galviņas un tika palaisti, lai pārslogotu Ukrainas PVO. Tomēr tos, kas apdraudēja drošību, notrieca.

"Patriot" pārtvērējraķetes ir dārgas un nav efektīvas pret lētiem droniem – "ēsmām", piemēram, Krievijas "Geran". NATO valstis strādā pie lētākiem risinājumiem — lāzeriem, lielgabaliem un pārtverošiem droniem, taču šie risinājumi vēl nav masveidā pieejami.

Eksperti brīdina, ka Eiropas PVO sistēmas tuvās un vidējās darbības diapazonā nav gatavas karam Ukrainas mērogā. Vienlaikus NATO joprojām ir ļoti atkarīga no ASV. Ukraina pārmetusi Eiropas dalībvalstīm, ka tās nereti mīkstina Krievijas uzbrukumu nozīmi, lai izvairītos no eskalācijas un neskaidras ASV reakcijas.

Polija savukārt tagad atklāti paziņo, ka Krievijas droni tiek raidīti tieši uz tās teritoriju, un tos notriec, kamēr iepriekš līdzīgus gadījumus bieži noklusēja.

Atšķirībā no Izraēlas, kas ar sabiedroto palīdzību pēdējā gada laikā divas reizes pārtvēra masveida Irānas dronu uzbrukumus jau kaimiņvalstu gaisa telpā, NATO šādu soli spert nevar. Noteikumi paredz, ka mērķus virs Ukrainas vai Baltkrievijas drīkstētu notriekt tikai ar visu 32 dalībvalstu vienprātību — taču Ungārija un Slovākija šādam lēmumam, visticamāk, nepiekristu.