Deguma smaka un dzīve bez elektrības – kā latvieši pārcieta biedējošo ugunsgrēku Losandželosā
Jau gandrīz mēnesi ap Losandželosas pilsētu turpina plosīties vairāki savvaļas ugunsgrēki. Situācija viskritiskākā tur bija mēneša sākumā, kad liesmas daudzviet plosījās šīs pilsētas apvidus visblīvāk apdzīvotajās vietās. TV3 ziņas sazinājās ar tur dzīvojošajām latvietēm, kas dalījās savos stāstos par piedzīvoto.
Šī gada sākums ASV Dienvidkalifornijā sākās ar pamatīgiem savvaļas ugunsgrēkiem. Tie jau ir nodēvēti par postošākajiem Losandželosas pilsētas un tās apkārtnes vēsturē.
Uguns, kas ik pa laikam šeit vietām aizvien uzliesmo, aiz sevis daudzviet reģionā ir atstājis katastrofālus postījumus – nodegušas mājas, izdeguši hektāriem zemes un diemžēl līdzi aizrautas vēl arī vismaz 28 cilvēku dzīvības.
Ugunsgrēku straujo izplatību veicināja ārkārtīgi spēcīgais vējš, taču par cēloni tiek uzskatīts vairāku apstākļu kopums – netipiskais sausums un augstās gaisa temperatūras, kas šeit pēdējo mēnešu laikā piedzīvotas. Arī Losandželosā dzīvojošās latvietes Ieva un Inese, ar kurām sazināmies, stāsta, ka pēdējo mēnešu laikā šeit nav nolijusi ne pile lietus.
Inese, kura tuvumā piedzīvojusi ugunsgrēku, kas pārņēma Holivudas kalnu apvidu, teic, ka par laimi viņas mājai izdevies palikt neskartai, lai gan liesmas varēja vērot caur sava nama logu, jo tās atradās vien trīs kilometru attālumā. Taču piedzīvotais jebkurā gadījumā bijis patiesi baisi.
"Tas grūtais noteikti bija tas, ka tiklīdz, kad tie ugunsgrēki sākās, momentā pazuda elektrība un elektrības nebija apmēram 48 stundas, līdz ar to bija zināmas grūtības izsekot līdzi visam, kas notiek, jo nu šajā brīdī tu saproti, ka ir tik svarīgi, lai visiem būtu mobilie sakari, lai var sekot līdzi uguns progresam. Jo tas viss attīstījās tik ļoti ātri, un ar to vēja ātrumu, nu uguns varēja pavisam, pavisam ātri nonākt vietās, kas citkārt būtu bijušas drošas."
Arī Ieva teic, ka tas, kas pieredzēts bijis ļoti biedējoši, jo vietas, kur uguns strauji izplatījās ir ārkārtīgi blīvi apdzīvotas, tāpēc arī postījumi bijuši tieši tik lieli un bažas bijušas par to, ka potenciāli tie varētu būt vēl postošāki.
"Apdzīvotība ir blīva. Praktiski daudzās vietās viens otru var pasveicināt un paspiest roku. Kā saka, palasīt grāmatu kopā. Es braucu uz darbu un biju tieši pie pilsētas pavisam tuvu, debesis bija dzeltenbrūnas un gaiss, vienvārdsakot, oda pēc deguma. Nevis kā meža deguma smakas, bet reāli tādas kā industriālās, rūpnieciskās smakas."
Drupu un citu ugunsgrēku seku novēršanas darbi aizvien turpinās. Daudziem evakuētajiem cilvēkiem savās mājās vēl nav ļauts atgriezties. Taču abas uzrunātās latvietes norāda, ka šo dabas radīto krīzi šeit palīdz pārdzīvot kopienas saliedētība un vēlme izpalīdzēt viens otram. Losandželosā dzīvojošā latviete Ieva Liepniece stāsta, ka cilvēki viens otram palīdz: "Cilvēki ir ļoti izpalīdzīgi, iejūtīgi, un tieši notiek naudas vākšana, pārtikas produktu vākšana."
Savukārt Losandželosā dzīvojošā latviete Inese Sviķkalne teic, ka situācija no vietas uz vietu atšķiras. "Ir vietas, kur tāpat kā man – aiz loga spīd saule, ir zilas debesis. Bet ir vietas, kur vēl arvien ir smaga situācija. Arvien dūmo, vēl arvien ir ļoti, ļoti slikts gaiss, grūti elpot," viņa stāsta. Tādās vietās atrasties nav droši. Daļai cilvēku nav māju.
"Es domāju, ka nu man personīgi vienīgais, kas man palīdz šajā situācijā, ir sniegt palīdzību citiem. Tas ir vienīgais kā tu vari tikt uz priekšu katru dienu un nemocīties ar tām izjūtām, ko angliski sauktu par "survivor guilt", jo tu jūties nemitīgi, ka man ir paveicies, bet citiem nē," atzīst Losandželosā dzīvojošā Inese.
Lai gan vairumā ugunsgrēku glābējiem ir izdevies gūt panākumus, pilnīga liesmu ierobežošana aizvien ir sarežģīta un arī riski par jaunām uguns nelaimēm saglabājas nemainīgi augsti.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
