Vispirms atvadīties no pāvesta varēja Vatikāna amatpersonas Svētās Martas kapelā, bet trešdien sākās publiska atvadīšanās Svētā Pētera bazilikā, kas ilgs trīs dienas.
Šorīt Svētā Pētera laukumā veidojās gara ticīgo un tūristu rinda, cilvēkiem gaidot bazilikas durvju atvēršanos. Varasiestādes aplēsušas, ka no rīta rindā gaidīja aptuveni 20 000 cilvēku. Savukārt kopumā sagaidāms, ka no pāvesta atvadīties ieradīsies vismaz 250 tūkstoši.
Francisks, kas vadīja katoļu baznīcu pēdējos 12 gadus, paudis vēlmi tikt apglabāts ārpus Vatikāna sienām Romas Svētās Marijas Madžori bazilikā.
Lai gan nelaiķis paudis vēmi, lai viņa bēru ceremonija būtu pieticīga, sagaidāms, ka tajā piedalīsies daudzi valstu un valdību vadītāji no visas pasaules. Pāvesta bērēs gaidāmi arī karaļnamu galvas.
Itālija gatavojas vērienīgai drošības operācijai bēru dienā. Itālijas iekšlietu ministrs Mateo Pjanedosi atklāja, ka tiek gaidītas 150 līdz 170 ārvalstu delegācijas. Bazilikā un ārpus tās jau uzstādītas barjeras un pastiprinātas drošības pārbaudes.
Pēc bērēm ir deviņu dienu oficiālas sēras, kuru laikā Romā ierodas kardināli, kas piedalīsies nākamā pāvesta ievēlēšanas konklāvā. Pāvesta ievēlēšanai jāsākas 15-20 dienu laikā pēc iepriekšējā pāvesta nāves.
Kardināli balsos aizklāti, un pēc katras balsošanas sesijas biļeteni tiks sadedzināti īpašā krāsnī. Melni dūmi liecinās, ka pāvests nav ievēlēts, bet balti dūmi – ka kardināli ir izvēlējušies nākamo Romas katoļu baznīcas galvu.
Publiskās sēras par Franciska nāvi ilgs līdz pat 26. aprīlim, kad pāvests tiks pavadīts savā pēdējā ceļā.
Jau ziņots, ka pāvests Francisks mira Otro Lieldienu, 21. aprīļa, rītā. Viņš pārcieta smadzeņu insultu, kura dēļ nonāca komā un cieta no neatgriezeniskas sirds mazspējas.
