Divas baznīcas, divi kalendāri, divi Ziemassvētki: Ukrainas draudzēs pirmo reizi svin 25. decembri

Ukraiņi gadsimtiem Ziemassvētkus svinēja 7. janvārī – dienā, kad saskaņā ar Jūlija kalendāru piedzima Jēzus. Daļai pareizticīgo Ukraiņu šogad tas mainījies, jo Ukrainas pareizticīgā baznīca (UPB), kuras neatkarību 2019. gadā atzina Konstantinopoles patriarhs Bortolomejs, pirmo reizi ļāvusi draudzēm Ziemassvētkus svinēt arī 25. decembrī.

UPB lēmums attiecas tikai uz daļu Ukrainas pareizticīgo, jo valstī paralēli darbojas arī otra baznīca jeb tās atzars – Krievu pareizticīgā baznīca (KPB), kas ir saistīta ar Maskavas patriarhātu.

KPB sinode 27. maijā steigā grozīja baznīcas dokumentus, lai it kā apliecinātu baznīcas neatkarību. "Tomēr bīskapiem pietrūcis drosmes pilnībā saraut saites ar Maskavu," laikrakstā "Brīvā Latvija" vērtē publicists Juris Lorencs.

Šā gada sākumā Ukrainas pareizticīgai baznīcai bijis ap 7000 draudzes, kamēr ar Maskavu saistītais atzars vienojis ap 12 000 draudžu. Kopš kara sākuma ap 700 draudzes pametušas Maskavas patriarhātu, pievienojušās Ukrainas baznīcai vai kļuvušas par neatkarīgām draudzēm, situāciju apraksta Lorencs.

Solis tuvāk Rietumiem

Baznīca Ukrainā Ziemassvētkus tradicionāli ir svinējusi tajā pašā laikā, kad tos svin Maskavas patriarhāts, kas devis svētību Putina karam Ukrainā. Krievijas pareizticīgo baznīcas galva patriarhs Kirils ir kvēls Kremļa režīma atbalstītājs un viņš solījis, ka nogalinātajiem Krievijas karavīriem tiks atlaisti visi grēki.

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainas pareizticīgā baznīca pirmo reizi ļauj savām draudzēm svinēt Ziemassvētkus arī 25. decembrī, tādējādi attālinoties no Maskavas un tuvinoties Rietumiem.

Jautājums par to, kad svinēt Ziemassvētkus, Ukrainā ir bijis ilgstošu diskusiju temats, – atzīmē izdevums "Politico". Un lēmums atļaut pārcelt Ziemassvētku svinēšanu uz 25. decembri (tiem, kas to vēlas) jau sadusmojis uz Krieviju orientēto KPB.

KPB pārstāvis konkurējošās baznīcas atļauju tās draudzes locekļiem svinēt 25. decembri nosaucis par pierādījumu tam, ka tā nav reliģiska institūcija, bet gan politiska organizācija, kas vēlas pildīt valdības rīkojumus.

"Mēs nepārceļam Ziemassvētku dienu"

"Mēs dodam cilvēkiem iespēju svinēt svētkus citā dienā," intervijā "Politico" skaidro UPB arhibīskaps Jevstratijs Zoria.

Kopš 2017. gada, kad 25. decembris Ukrainā kļuva par valsts svētku dienu, esot bijis pamats pārmaiņām. Daudzi ticīgie esot iestājušies par atteikšanos no Jūlija kalendāra, ko ievēro Krievijas pareizticīgā baznīca.

Saskaņā ar Jevstratija teikto, jau pirms Krievijas iebrukuma vairāk nekā trešdaļa ukraiņu vēlējās pāriet uz Gregora kalendāru.

"Mēs nepārceļam Ziemassvētku dienu," viņš piebilst. "Tā būs papildu dievkalpojuma diena. Un svinības notiks saskaņā ar oficiālo Jūlija baznīcas kalendāru." Baznīca vēl apsvēršot, ko darīt nākotnē.

Svinēt kopā ar Maskavu kara laikā ir absurds

Bībelē nav norādīts precīzs Jēzus Kristus dzimšanas datums. 25. decembrī Ziemassvētkus svin kristieši, kuru baznīcas ir pārgājušas uz jaunāku – Gregora kalendāru.

Arī ukraiņi dzīvo saskaņā ar šo kalendāru, bet Ukrainas baznīca izmanto Jūlija kalendāru, tāpēc Ziemassvētki līdz šim tradicionāli svinēti 7. janvārī. Līdzās Krievijai Ziemassvētkus pēc Jūlija kalendāra svin vēl arī Gruzijā un Serbijā.

Visa pasaule svin 25. decembri, un ukraiņiem vajadzētu pievienoties, – "RBK Ukraina" jautājumu komentē Ukrainas Zinātņu akadēmijas Reliģijas filozofijas un vēstures nodaļas vadītāja Ludmila Filipoviča.

"Tā sauktajiem "ukraiņu Ziemassvētkiem" bija nozīme pirmajiem emigrantiem, kuri centās saglabāt baznīcas un kultūras identitāti. Tagad tas izskatās pēc etnogrāfijas, kam nav nekāda sakara ar kristīgās ticības patiesībām," viņa uzskata, uzsverot, ka Ziemassvētku svinēšana kopā ar Maskavas patriarhātu kara laikā ir absurds.

"KPB nav vienīgā, kas neatlaidīgi un neloģiski aizstāv Jūlija kalendāru baznīcas dzīvē, bet civilajā dimensijā dzīvo pēc Gregora kalendāra. Absurda un muļķīga turēšanās pie tradīcijām," piebilst eksperte, atzīstot, ka lielākā daļa priesteru atbalsta veco kalendāru, jo pretējā gadījumā visu pārējo baznīcas svētku datumi "lido". Un tas ir jāpārkārto, kā arī jāpārliecina par to draudzes locekļi.

"Mūsu ģimene svinēs abos datumos"

Kijivas Tarasa Ševčenko Universitātes baznīcas vēstures profesors Tarass Pšeničnijs britu izdevumam "The Guardian" sacīja, ka arī viņa studenti aktualizējuši tēmu par Ziemassvētkiem un atbalstījuši to pārcelšanu uz 25. decembri.

Vienlaikus viņš atzinis, ka vecāka gadagājuma cilvēki, tostarp viņa vecāki, negrib pāriet uz Gregora kalendāru. Šogad viņa ģimene, ieskaitot sešgadīgo dēlu, svinēs abos datumos.

16. un 17. gadsimtā daži bīskapi Ukrainas teritorijā jau centās pāriet uz Gregora kalendāru, ko bija pieņēmusi Polija un citas Eiropas katoļu valstis. Taču viņiem tas neizdevās.

Pirmā pasaules kara laikā Ivanofrankivskas pilsētas diecēze ieviesa 25. decembra datumu. Tomēr šīs izmaiņas saskārās ar tradicionālistu, inteliģences un spēcīgās Krievijas pareizticīgo baznīcas pretestību.

Pēc Krievijas revolūcijas boļševiki civilajiem mērķiem pārgāja uz Gregora kalendāru, bet Maskavas patriarhija turpināja lietot iepriekšējo – Jūlija – kalendāru.

"Tradīcijas var būt progresīvas vai regresīvas. Mums jāatkāpjas no krievu kultūras un mentalitātes tradīcijām. Tās mūs tur kā ķīlniekus. Tas jādara piesardzīgi, bet tas ir jādara. Krievija izmanto savas pareizticīgo draudzes Ukrainas teritorijā kā ideoloģisku ieroci," sacījis Pšeņičnijs.

Tā ir totalitārisma seku novēršana

Pāreja uz 25. decembri ir daļa no plašāka valsts mēroga Krievijas, Padomju Savienības un komunisma simbolu demontāžas procesa, kas aizsākās 2014. gadā, kad Putins anektēja Krimu un izraisīja promaskavisko sacelšanos Donbasa austrumu reģionā, – secina "The Guardian".

Ukrainā tika nojauktas Ļeņina statujas. Kultūras ministrija ir iecēlusi ekspertu padomi, kas izlemj, ko darīt ar citiem padomju pieminekļiem un ielām, kas nosauktas krievu kultūras personību, tostarp Puškina un Tolstoja vārdā.

"Mēs to nesaucam par de-rusifikāciju. Runa ir par krievu totalitārisma seku novēršanu," Ukrainas kultūras ministru Oleksandru Tkačenko citē laikraksts.